Koučinga elementu pielietošana vidusskolēnu pašvadītas mācīšanās prasmju attīstībai “Vēsture un sociālās zinātnes I” mācību stundās

Abstract

Pētījuma problemātika: īstenojot kompetenču pieeju izglītībā liela uzmanība tiek pievērsta caurviju prasmju mācīšanai, tieši skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmēm. Tajā paša laikā nav liels metodisko līdzekļu klāsts, no kura skolotāji var izvēlēties rīkus, lai tos iekļautu mācību procesā mērķtiecīgi pilnveidojot skolēnu pašvadītas mācīšanas prasmes, t.sk. personīgo mērķu uzstādīšanas, laika plānošanas, reflektēšanas prasmes. Savukārt tādai disciplīnai, personīgās izaugsme rīkam, kā koučingam, ir izstrādāts, publicēts, viegli pieejams plašs metožu klāsts, kas risina jautājumus saistītus ar pašvadītas mācīšanās prasmju attīstību. Pētījuma mērķis ir analizēt koučinga elementu pielietošanas pedagoģiskās iespējas skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmju veicināšanā vēstures un sociālo zinātņu mācību stundās 10.klasē. Pētījuma jautājums ir noskaidrot, kā mainās vidusskolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes, izvirzot mērķus un plānojot to sasniegšanu, izmantojot koučinga elementus 10.klases “Vēsture un sociālo zinātņu I” mācību stundās, apgūstot tematu “Mūsdienu sabiedrības attiecības ar vēsturi”. Pētījuma pirmajā un otrajā nodaļā, pielietojot teorētisko metodi, izvērtējot avotus, zinātnisko literatūru, normatīvos dokumentus, tiek atklāts, ka skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes ir pamata caurviju prasmes īstenojot kompetenču pieeju izglītībā. Šo prasmju mācīšanai, attīstībai ir izteikti piemēroti mācību priekšmeti sociālajā un pilsoniskajā jomā, ņemot vērā noteiktus sasniedzamus rezultātus. Tiek raksturota pieredze lietot koučinga instrumentus mācību procesā un gūta pārliecība par iespējām lietot šo instrumentu elementus mācību stundās vidusskolā. Pētījuma trešajā nodaļā, tiek aprakstīta izstrādātā pētījuma metodoloģija un pētījuma gaita. Pielietojot kvalitatīvo un kvantitatīvo metodes, tiek atspoguļoti no aptauju un refleksiju iegūto datu rezultāti, kas parāda, ka skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes ir pilnveidojamas tieši saistībā ar prasmēm darboties patstāvīgi, izvirzīt personīgus mērķus, plānot to sasniegšanu un uzņemties atbildību. Tiek atspoguļota pedagoģiskā izmēģinājuma gaita ar konkrētu koučinga elementu pielietošanas aprakstiem. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka koučinga elementu pielietošana mācību stundās “Vēsture un sociālās zinātnes I” sekmē skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmju attīstību. Darbs sastāv no 74 lappusēm, 2 tabulām, 28 attēliem, 5 pielikumiem, 47 izmantotajiem literatūras un informācijas avotiem.

Research Problem: In the implementation of a competency-based approach in education, significant attention is given to teaching transversal skills, particularly students' self-directed learning skills. At the same time, there is not a wide range of methodological tools available from which teachers can choose to incorporate into the learning process to purposefully develop students' self-directed learning skills, including personal goal setting, time management, and reflection skills. Conversely, a discipline and personal development tool such as coaching has a well-developed, published, and easily accessible wide range of methods that address issues related to the development of self-directed learning skills. The aim of the research is to analyze the pedagogical possibilities of applying coaching elements to promote students' self-directed learning skills in history and social science lessons in the 10th grade. The research question is to determine how secondary school students' self-directed learning skills change when setting goals and planning their achievement by using coaching elements in 10th grade "History and Social Sciences I" lessons, specifically when studying the topic “Modern Society's Relationship with History” In the first and second chapters of the research, using a theoretical approach by evaluating sources, scientific literature, and regulatory documents, it is revealed that students' self-directed learning skills are fundamental transversal skills in implementing a competency-based approach in education. These skills are particularly suitable for teaching and development in social and civic education subjects, considering specific achievable outcomes. The experience of using coaching tools in the learning process is characterized, and confidence is gained in the potential to use elements of these tools in high school lessons. In the third chapter of the research, the developed research methodology and the course of the study are described. By applying qualitative and quantitative methods, the results obtained from surveys and reflections are reflected, showing that students' self-directed learning skills can be enhanced specifically through skills such as working independently, setting personal goals, planning their achievement, and taking responsibility. The pedagogical trial process with descriptions of the application of specific coaching elements is also depicted. As a result of the study, it was found that the application of coaching elements in "History and Social Sciences I" lessons promotes the development of students' self-directed learning skills. The work consists of 74 pages, 2 tables, 28 figures, 5 appendices, and 47 references.