Mūzikas klausīšanās adaptīvo funkciju saistība ar trauksmes sensitivitāti jaunu pieaugušo populācijā

Abstract

Darba ietvaros pētīts, (1) augstāka trauksmes sensitivitāte ir pozitīvi saistīta ar mūzikas adaptīvām funkcijām (stresa, dusmu, trauksmes un vientulības regulāciju) jaunu pieaugušo populācijā, kā arī, (2) vai jaunu pieaugušo populācijā sievietes ar augstāku trauksmes sensitivitāti biežāk kā vīrieši izmanto mūziku, lai regulētu stresu, dusmas, trauksmi un vientulību. Pētījuma izlase ir jauni pieaugušie N (62), no kuriem 54,8% bija sievietes, 41,9% - vīrieši, 3,2% savu dzimumu norādīja kā “cits”. Respondenti bija vecumā no 18 līdz 27 gadiem (M = 19,67, SD = 2,03). Kā instrumenti trauksmes sensitivitātes mērīšanai izmantota Trauksmes sensitivitātes skala ASI-3 (Taylor et al.2007), mūzikas klausīšanās adaptīvo funkciju mērīšanai adaptēti latviešu valodā un izmantoti Mūzikas klausīšanās adaptīvo funkciju skalas (Groarke & Hogan, 2018) 4 faktori: stresa, dusmu, trauksmes un vientulības regulācija. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka starp trauksmes sensitivitāti (summāro vērtējumu) un visām četrām šajā pētījumā apskatītajām mūzikas adaptīvajam funkcijām tika atklātas vājas, bet statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības. Līdz ar to pirmā pētījuma hipotēze – augstāka trauksmes sensitivitāte ir pozitīvi saistīta ar mūzikas adaptīvām funkcijām (stresa, dusmu, trauksmes un vientulības regulāciju) – ir apstiprinājusies. Pētījuma rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgu atšķirību starp vīriešiem un sievietēm ar augstu trauksmes sensitivitāti un mūzikas klausīšanās adaptīvajām funkcijām afekta regulācijā. Tas ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem un var tikt interpretēts kā pētījuma ierobežojuma rezultāts mazā pētījuma izlases N(62) apjoma dēļ. Turpmāki pētījumi ir nepieciešami, lai noskaidrotu, vai mūzikas klausīšanās adaptīvās funkcijas afekta regulācijā ir ar negatīvu vai pozitīvu ietekmi ilgtermiņā uz cilvēkiem ar augstu trauksmes sensitivitāti.

This study investigates the relationship between higher anxiety sensitivity and the adaptive functions of music listening (specifically, the regulation of stress, anger, anxiety, and loneliness) in the young adult population. Additionally, it examines whether women, with higher anxiety sensitivity, use music more frequently to regulate affect—stress, anger, anxiety, and loneliness—compared to men within the young adult population. Study sample consists of young adults N (62), of whom 54.8% were women, 41.9% were men, 3.2% indicated their gender as "other". Respondents were between the ages of 18 and 27 (M = 19.67, SD = 2.03). Respondents were between the ages of 18 and 27 (M = 19.61, SD = 2.10). The Anxiety Sensitivity Index ASI-3 (Taylor et al., 2007, adapted by Miglava, 2017) served as the instrument to measure anxiety sensitivity. To gauge affect regulation, one of the adaptive functions of music listening, the study adapted and employed the 4 factors from the Adaptive Functions of Music Listening Scale (Groarke, Hogan, 2018): regulation of stress, anger, anxiety, and loneliness. It has been confirmed that statistically significant (weak) positive correlations were found between anxiety sensitivity (summary) and all four factors of the adaptive functions of music listening. Therefore, the first hypothesis of the study—higher anxiety sensitivity is related to the adaptive functions of music (regulation of stress, anger, anxiety, and loneliness)—has been confirmed. The results of the study show no statistical difference between men and women with high anxiety sensitivity and the adaptive functions of music listening in affect regulation. It can be interpreted as a result of limitation of the study due to a small size of the study sample N(62). Further research is needed to determine whether the adaptive functions of music listening in affect regulation has positive or negative effects long-term in people with high anxiety sensitivity. Keywords: anxiety sensitivity, affect regulation, emotion regulation, adaptive functions of music listening