Starppaaudžu solidaritāte Latvijā- solidaritāte attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem sabiedrības diskursā, paaudžu kontekstā un tās pamatojums

Abstract

Sabiedrības demogrāfiskā novecošanās, uz ko norāda demogrāfiskie rādītāji, ietekmē savstarpējās attiecības starp paaudzēm. Savukārt, starppaaudžu attiecības ar plašu ietekmi daudzus no sabiedrības funkcionalitātes jautājumiem, tādējādi apliecinot tēmas aktualitāti. Solidaritāte darbā tiek skatīta kā viens no savstarpējo attiecību būtiskiem aspektiem. Darba temats saistīts ar solidaritātes izpēti Latvijas sabiedrībā attiecībā pret vecāko paaudzi. Pētījuma mērķis ir noskaidrot solidaritātes izpausmes Latvijā attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem, skaidrojot iespējamos pamatojumus. Darbā izvirzītas divas hipotēzes: 1. Latvijas sabiedrībā solidaritāte attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem ir lielāka no vecāku cilvēku puses un mazāka no jaunāku cilvēku puses; 2. Latvijas sabiedrībā solidaritāte balstās īstermiņa racionālos apsvērumos. Darbs strukturēts trīs nodaļās ar vairākām apakšnodaļām. Pirmajā nodaļā apskatīta saistošā teorija, kas ietver solidaritātes konceptu un racionālās izvēles pieeju. Otrās darba nodaļas ietvaros aplūkota pētījuma metodoloģija. Trešās darba nodaļas ietvaros veikts datu apkopojums, analīze un izvirzīti secinājumi. Darbā izvirzītās hipotēzēs ir apstiprinājušās. Jo vecāks cilvēks, jo lielāku solidaritāti tas pauž attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem. Solidaritātes esamība lielākoties tiek pamatota ar īstermiņa racionāliem apsvērumiem, taču arī citu pamatojumu īpatsvars ir vērā ņemams. Lielāka daļa sabiedrības ir solidāra, bet tas nav absolūtais vairākums. Sievietes solidārākas nekā vīrieši. Solidārāki ir cilvēki, kas ir vientuļi vai ar salīdzinoši lielāku ģimenē esošo cilvēku skaitu. Mazāk solidāri cilvēki ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem un augstu izglītības līmeni. Vērojams, ja cilvēks solidārs vienas solidaritātes jomas ietvaros, tas solidārs arī citās jomās, kā arī, izvēloties par pamatojumu vienu no alternatīvām, citā jautājumā viņš visbiežāk izvēlas to pašu. Cilvēki pārsvarā tieši pauž savu nostāju kā pozitīvāku, nekā tā atspoguļota netiešās atbildēs. Pārsvarā solidaritāte izteiktāka solidaritātes attieksmju kontekstā, nevis solidaritātes rīcības jomu ietvaros. Cilvēki pauž pozitīvu attieksmi, bet nav gatavi uzņemties atbildību vai rīcību. Tuvāks solidaritātes īstenošanas mikro līmenis- ģimenes ietvaros, vai atbildība tiek piedēvēta kādam citam- valstij. Pētījuma secinājumi ir būtiski prognozējot iespējamās nākotnes perspektīvas, konstatējot esošo situāciju, plānojot stratēģiskas rīcībpolitikas tiešsaistē ar solidaritāti attiecībā pret vecākās paaudzes cilvēkiem. Pētījums nav tverams tikai kā faktu un datu analīze, autore tajā pieversusies arī cilvēciskām vērtībām sabiedrības ietvaros. Būtiskākais jautājums, ko būtu jāuzdod ikvienam pašam sev: Ja mēs visi kaut ko vēlamies, ko mēs katrs esam gatavi ieguldīt? Vai vienmēr vajadzīgs racionāls apsvērums, kas mūs kaut vai dažreiz mudina šādas rīcības virzienā?

Demographic aging of society, indicated by the socio-demographic indicators affects the relationship between the generations. Intergenerational relationships with a wide impact on many issues of public functionality, which shows the topicality. Solidarity as one of the most significant aspects of mutual relations. Subject of the work related to the study of the solidarity in Latvian society against the older generation. Study aim is to clarify the expression of solidarity against the older people in Latvia, explaining the possible justifications. In work are set two hypotheses: 1. In society of Latvia solidarity against the older people is higher from the older people and lower from the younger people; 2. In society of Latvia solidarity is based on short-term rational observations. Paper is structured into three chapters with several subdivisions. The first chapter views binding theory - the concept of solidarity, rational choice approach. The second chapter describes the research methodology. The third chapter of the work views collected data, data analysis and conclusions. The hypothesis is confirmed. The older persons the more expresses solidarity against the older people. Solidarity existence are mostly based on short-term rational considerations, but also other reasons are significant. Mostly society is solidar, but it is not an absolute majority. Women are more solidar than men. More solidar are people who are lonely or with relatively large number of people in the family. Mostly less solidar are people with relatively higher incomes and higher level of education. Mostly if people are solidar in one scope of solidarity they are solidar in other scope of solidarity, and choosing one possible alternative of justification mostly in other question they chooses the same. People mostly directly shows more positive position than that reflected in the indirect responses. Mostly greater solidarity in the context of solidarity attitude scopes, not in the context of solidarity action scopes. People express positive attitude, but are not ready to take responsibility or action. Closer to the implementation of solidarity is micro level within the family, or responsibility is attributed to the someone else- state. Conclusions significant in predicting of possible future, identifying the current situation, in planning strategic policies connected with the solidarity in relation to older people. The study not only talking about facts and data, but also about human values in society. The main question to ask ourselves: If we all want what we are ready to invest? Do we always need a rational consideration, which sometimes encourages us in direction of such behavior?