Bolderājas sabiedriskā dzīve 1918.-1940.g.

Abstract

Šis bakalaura darbs iepazīstina lasītāju ar Bolderājas miestu laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam, raksturojot Bolderājas pārvaldes sistēmu, sabiedriskās dzīves aktivitātes pēc Bolderājas pievienošanas Rīgas pilsētai, kā arī izglītības attīstību laika posmā no 1918. līdz 1914. gadam. Darbs sastāv no ievada, avotu un literatūras apskata, trijām daļām: Bolderājas pārvalde no 1918. līdz 1940. gadam, Bolderājas sabiedriskā dzīve pēc 1924. gada, Izglītība. Darba mērķis: izpētīt Bolderājas miesta sabiedrisko dzīvi laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam. Darba pirmajā daļā tiek pētīts Bolderājas pārvaldes aparāts no 1918. līdz 1924. gadam, sniegta aprakstoša informācija par tā funkcijām militārajā, sociālajā un sabiedriskajā sfērā. Darba otrā daļa veltīta sabiedriskajai dzīvei Bolderājā pēc 1924. gada, analizējot sabiedrisko organizāciju darbību, transportu sistēmu, militārās organizācijas, sociālo, nacionālo, konfesionālo sastāvu un rūpniecības attīstību. Trešajā daļā analizēta situācija izglītībā Bolderājā pirmajos pēckara gados un pētītas tendences izglītības jomā pēc 1924. gada. Darbam ir praktiska nozīme, jo to var izmantot plašs interesentu loks, kas aizraujas ar novadpētniecību, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmām.

This Bachelor Paper introduces to the village of Bolderaja in the time period from 1918 until 1940 describing the administration system in Bolderaja, activities of its social life after incorporation of Bolderaja into the city of Riga, as well as the development of education in the time period from 1918 until 1914. The Paper consists of introduction, review of the sources of literature and three parts: administration in Bolderaja from 1918 until 1940; Bolderaja’s social life after 1924; education. The aim of the Paper: to study the social life of the village of Bolderaja in the time period from 1918 until 1940. The first part presents a study of the headquarters of municipality of Bolderaja from 1918 until 1924, description of its functions in the military, social and public sector. The second part is about the social life in Bolderaja after 1924 analyzing the activities of the public organizations, the transport system, the military organizations, the social, national, denominational composition and the development of industry. The third part presents an analysis of the situation in education in Bolderaja during the first years after war and a research of the tendencies in education after 1924. The paper is of a practical significance as it can be used by readers with a broad scope of interests who are interested in study of local history and problems of preserving of cultural heritage.