Nosacīta notiesāšana Latvijas un Vācijas krimināltiesībās

Abstract

Diplomdarbs ar nosaukumu „Nosacītas notiesāšanas institūts Latvijas un Vācijas krimināltiesībās” rakstīts salīdzinošajās krimināltiesībās, aplūkojot tādus krimināltiesību institūtus kā nosacīta notiesāšana, atbrīvošana no soda un soda izciešanas, kā arī to vēsturisko attīstību. Salīdzināti vairāku valstu krimināllikumi – Latvijas, Vācijas, Austrijas, Šveices, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Somijas. Gan tiesību teorijas atziņas, gan citu valstu pozitīvā pieredze var tikt uzmantota, lai uzlabotu un attīstītu nacionālo tiesību sistēmu un darba rezultātā iegūti secinājumi un ierosinājumi Krimināllikuma grozījumiem saistībā ar sodāmības dzēšanu pēc pārbaudes laika notecēšanas, pārbaudes laika pagarināšanu, pienākumu uzlikšanu no tiesa puses, palīdzību pārbaudes laikā. Pie diplomdarbā izmantojamām metodēm ir pieskaitāmas atbilstošās literatūras izpēte, tiesu prakses krimināllietās analīze, salīdzinošās un vēsturiskās metodes pielietošana. Rakstot diplomdarbu autore analizējusi speciālo literatūru, kas veltīta nosacītas notiesāšanas problemātikai, nepieciešamos normatīvos materiālus Latvijā un Vācijā, kā arī tiesu praksi. Darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām ar apakšnodaļām, kopsavilkuma, izmantotās literatūras saraksta.

Die Diplomarbeit ”Strafaussetzungsinstitut im Lettlands und Deutschlands Strafrecht”, behandelt mit einem strafrechtsvergleichenden Ansatz verschiedene Aspekte grundlegender Institute des Strafrechts, namentlich des Strafverzichts, des bedingten Strafaussetzung und der bedingten, vorzeitigen Haftentlassung. Ziel der Diplomarbeit ist es, nicht nur die strafrechtliche Regelungen und ihre geschichtliche Entwicklung in romanischen und germanischen Rechtssystemen in anhand von Lettland und Deutschland zu vergleichen, sondern auch Vorschläge zur Verbesserung des Strafrechtsystems in Lettland zu entwickeln, die sich auf die Erfahrung des deutschen Gesetzgebers stŅtzen. In der Arbeit werden die Rechtssysteme Lettlands, Deutschlands, ģsterreichs, der Schweiz, Estlands, Litauens, Schwedens und Finnlands verglichen. Zur Verbesserung und Fortentwicklung der nationalen Rechtsysteme dienen neben den ErkenntnismĻglichkeiten der Rechtstheorie auch die positiven Erfahrungen anderer Staaten. Im Zuge der hier vorliegenden, vergleichenden Analyse der genannten strafrechtlichen Regelungsbereiche werden deshalb nicht nur komparative Wertungen getroffen, sondern auch konkrete Vorschläge fŅr allfällige Reformen des Strafgesetzes entwickelt. Schwerpunkt hierbei sind die Straftilgung nach Ablauf der Bewährungsfrist und deren nachträgliche Verlängerung sowie gerichtlicherseits verhängte Auflagen und Hilfen zur LebensfŅhrung, welche die Gefahr der Bewährungsversagens zu mindern geeignet sind. In Rahmen der Diplomarbeit wurden folgende methodische Ansätze verwendet: 1. Erforschung der Literaturquellen 2.Analyse der Gerichtspraxis und einzelner Strafverfahren 3.Anwendung vergleichender und rechtshistorischer Methoden In der Diplomarbeit analysiert die Autorin sowohl Literaturquellen, die sich der Problematik der Strafaussetzung widmen, als auch das geltende Recht und die Rechtspraxis in Lettland und Deutschland. Die Diplomarbeit besteht nebst EinfŅhrung aus drei Kapiteln und Unterkapiteln sowie einer Zusammenfassung und dem Literaturverzeichnis.