Noziegumi pret personas dzīvību Vecajā derībā

Abstract

Vecajā Derībā līdzās daudzajām reliģiska un ētiska rakstura normām ir atrodamas arī seno ebreju tiesību normas. Tiesību normas dominē visās Mozus grāmatās un Jozuas grāmatā. Vecās Derības likumi ielika pamatus mūsdienu ebreju tiesību sistēmai, kā arī kanonisko tiesību sistēmai. Nevienā seno tiesību sistēmā nevarēja palikt nesodīta cilvēka dzīvības atņemšana. Tomēr dažādās tiesību sistēmās atšķīrās dzīvības novērtējums. Seno izraēliešu vērtējums veidojās specifiski – saskaņā ar teokrātiskās sabiedrības principiem. Aplūkojot dekalogu kontekstā ar galvenajiem Vecās Derības principiem, kļūst skaidrs, ka tālaika izpratne par sestā baušļa saturu pilnībā neatbilda mūsdienu izpratnei. Pārējo likumu saturs pārsteidz ar savu samērā augsto juridisko tehniku, jo vērtēja ne tikai faktisko iznākumu, bet arī personas iekšējos nodomus. Kanonisko tiesību sistēma bija spiesta akceptēt Vecās Derības normas. No tām saistošas bija tikai normas, kas izrietēja no dabiskajām tiesībām. No Vecās Derības kanoniskās tiesības aizguva un attīstīja tālāk dzīvības kā augstākās vērtības principu, kā arī paplašināja pret dzīvību vērsto noziegumu loku. Kanoniskās tiesības attīstīja vainas formas jēdzienu, patvēruma tiesību, bet atteicās no lex talionis principa. Vēlāk kanonisko krimināltiesību attīstītie tiesību institūti pārcēlās uz laicīgajām Eiropas krimināltiesībām un ir atrodami arī mūsdienu krimināltiesībās.

In Old Testament amongst many categories of religious and ethical character the norms of legal rights of the ancient Jews can also be distinguished. The norms of legal rights prevail in the Five Books of Moses and in the Book of Joshua. The laws of Old Testament established the basis of the modern Jewish legal system as well as the basis of the legal system of canonical rights. None of the ancient legal systems tolerated taking of another person’s life unpunished. However different legal systems differentiated the value of human life. The evaluation of the ancient Israelites formed itself in a specific manner – in accordance with the principles of the theocratic society. Studying the Decalogue against the background of the principles of Old Testament, it becomes apparent that the understanding of the sixth commandment did not fully correspond with the modern perception. The contents of the rest of the laws surprise with its sophisticated legal technique, because it assessed not only the factual result, but also the intentions of the person concerned. The legal system of the canonical rights was forced to accept the norms of Old Testament. Of those only the norms originating from the natural rights were binding. The principle of the worth of human life esteemed as higher value was adapted from Old Testament and further developed by the canonical rights, as well as the range of crimes against human life was expanded. The canonical rights extended the notion of the forms of guilt, the law of asylum, but abandoned the lex talionis principle. Later the legal institutes established by the canonical criminal law relocated to the secular European criminal law and can now be found in the contemporary criminal law.