Diplomātiskā personāla imunitātes tiesiskie aspekti daudzpusējā diplomātijā

Abstract

Diplomātiskā personāla imunitātes tiesiskie aspekti daudzpusējā diplomātijā

Autors: Andrejs Gailāns, JurP040061. Mūsdienas starptautiskās diplomātijas loma ir ārkārtīgi svarīga. Tikšanos, konferenču un samitu skaits pieaug katru gadu. Šādos apstākļos netradicionālās diplomātijas loma ir ļoti nozīmīga. Šā darba galvenais mērķis bija noskaidrot diplomātiskā personāla imunitātes tiesiskus aspektus daudzpusējās diplomātiskajās attiecībās. Tas fakts, ka attiecības starp valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī starptautisko organizāciju starpā, ir izslēgtas no 1961. gada Vīnes Konvencijas par Diplomātiskajām Attiecībām, rada pietiekoši neparastu tiesisku regulējumu šajā diplomātisko attiecību sfērā. Tiesisko mehānismu noskaidrošana, kas attiecās uz diplomātisko attiecību dibināšanu starptautiskās arēnas spēlētāju, kas nav valstis, starpā, ir arī nozīmīga lai atbildētu uz šā darba galveno jautājumu. Esošā darba mērķis bija nevis detalizēti aprakstīt faktiski pastāvošas diplomātisko aģentu imunitātes un privilēģijas, bet gan noskaidrot to juridisko bāzi, uz kuras pamata šādas privilēģijas pastāv. Prezentējamais darbs satur: 1.Diplomātisko misiju un diplomātiskās imunitātes vēstures un attīstības salīdzinošā analīze. 2.Daudzpusējās diplomātijas virzieni, kuru ietvaros pastāv diplomātiskās attiecības. 3.Eiropas Savienības diplomātisko aģentu tiesiskā statusa noteikšana gan Savienības ietvaros, gan ārpus tās. 4.Iespējamo pārmaiņu, kas notiks Eiropas Savienības diplomātisko aģentu imunitātes juridiskās dabas noteikšanā sakarā ar Līgumu par Konstitūciju Eiropai spēkā stāšanos. Darba ietvaros tika izdarīti šādi secinājumi: 1. Primārais dokuments, kas nosaka tiesisko klimatu diplomātisko tiesību nozarē- 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvencija par diplomātiskajām attiecībām, ir dokuments ar ierobežotu pielietošanu un nevar pilnībā apmierināt mūsdienu diplomātisko attiecību prasības.

2. Uz doto brīdi nepastāv juridiski saistošs rakstīts tiesību avots, kas regulētu diplomātiskā personāla imunitātes robežas un apjomu attiecībās starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, kā arī šo starptautisko organizāciju starpā. Šajā sakarā, tiek izdarīti sekojošie secinājumi : 1. Starptautiskajā līmenī jāpieņem unificēto tiesību dokumentu diplomātisko attiecību nozarē, kas regulētu diplomātiskās attiecības starp valstīm, bet arī starptautisko organizāciju starpā.

Legal aspects of diplomatic personnel’s immunity in multilateral diplomacy

Author: Andrejs Gailāns, JurP040061. Nowadays, the role of international diplomacy is extremely significant. The number of meetings, conferences and summits grow up each year. In these conditions, the role of non-traditional diplomacy is very important. The main goal of performing this work was to evaluate legal aspects of diplomatic personnel’s immunity in multilateral diplomatic relations. The fact, that relation between States and international organisations and between the international organisations themselves, are excluded from the scope of the 1961 Vienna Convention on Diplomatic Relations, creates rather unusual legal regulation in this side of diplomatic relations. The recognition of legal mechanisms concerning establishment of diplomatic relations between the players in the international arena, others than States, is also meaningful to answer on the main question of this work. The concept of presented work was not to shoe detailed factual prerogatives and immunities of diplomatic personnel, but to describe the legal base of such prerogatives. The presented work contains: 1.The comparative analysis of history and development of diplomatic missions and diplomatic immunity; 2. The description of directions of multilateral diplomacy, within which the diplomatic relations are taking place; 3.The description of legal status of diplomatic agents of the European Union inside and outside EU; 4.The analysis of possible changes in legal status of diplomatic agents of the European Union. Within this work, the following conclusions are made: 1.The primary document, which regulates the legal climate in diplomatic law- 1961 Vienna Convention on Diplomatic Relations, has limited powers on its jurisdiction and cannot fully satisfy the requirements of modern diplomatic relations. 2.There is no any unified legal document bearing international diplomatic relations, which could have power on jurisdiction not only concerning States, but also concerning international organisations. In connection with this, the following offers are made: 1.International Community should establish the unified legal document bearing international diplomatic relations, which could have power on jurisdiction not only concerning States, but also concerning international organisations.