| dc.description.abstract | Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā ietvertais pienākums struktūrfonda finansējuma saņēmējam nodrošināt Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta ieviešanu saskaņā ar civiltiesiska līguma noteikumiem ir vērtējams viennozīmīgi un vai šajā līgumā saskatāmā publisko tiesību līguma pazīmju ievērojamā ietekme neliek šaubīties par šī līguma pašreizējo civiltiesiska līguma statusu.
Šī mērķa sasniegšanai autors izvirza trīs uzdevumus:
1.Iepazīstoties ar publisko tiesību līguma jēdziena juridisko izpratni, identificēt tā pazīmes un praktiskās pielietošanas formas;
2.Identificēt publisko tiesību līguma un privāto tiesību līguma atšķirības;
3.analizēt līguma par Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta īstenošanu saturu.
Analīze tiek veikta, izmantojot salīdzinošo metodi, pirmā un otrā uzdevuma izpildes gaitā radušos secinājumus un pieņēmumus reducējot konkrētā līguma kontekstā.
Pirmajā nodaļā autors aplūko publisko tiesību līguma jēdzienu, to raksturojošās pazīmes, apraksta vispārīgos veidus, kādos publiskās varas funkcijas īstenojošie uzdevumi var tikt deleģēti privāto tiesību subjektiem, attiecīgi šeit minēti vispārīgie publisko tiesību līgumu veidi, kā arī norādīts uz juridiskajiem aspektiem, kas nošķir publisko tiesību līgumu no civiltiesiska līguma.
Otrajā nodaļā tiek aplūkota Latvijas pieredze publiski tiesisko līgumisko attiecību kontekstā. Latvijā publisko tiesību līguma doktrīna tās vispārīgajā nozīmē nav izteikti aktuāla un bieži praksē piemērota, tomēr pastāv tiesisko attiecību piemēri valsts un privāto tiesību subjektu starpā, kas tiek padarīti saistoši šiem subjektiem ar līgumiem un vienošanās, pēc to formas liekot uzskatīt šos darījumus par publiski tiesiskiem. Jautājums tiek aplūkots no Latvijas Republikas normatīvās bāzes aspekta, analizējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma attiecīgās normas, analoģiski publisko tiesību regulējumam tiek aplūkotas LR Civillikuma normas civiltiesisko attiecību kontekstā un speciālos likumus, kas regulē noteiktas tiesiskās attiecības, kuru leģitimitāte jāietver publiski tiesiska rakstura līguma formā, vienlaikus identificējot iepriekš minētos piemērus.
Trešajā nodaļā autors iedziļinās konkrētā līguma par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēta projekta ieviešanu analīzē, pielietojot pirmās un otrās nodaļas ietvaros gūtos secinājumus, aplūkojot problemātiku, kas liedz piedēvēt šim līgumam konsekventu juridisko statusu. Šajā nodaļā autors analizē būtiskākos līguma punktus, ņemot vērā attiecīgo tiesisko attiecību specifiku, Eiropas Savienības tiesību normatīvo regulējumu struktūrfondu ieviešanas procesa organizēšanai dalībvalstīs, kā arī no tā izrietošā Latvijas Republikas normatīvā regulējuma problēmas ES struktūrfondu vadības jomā. Svarīgs apstāklis ir arī ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju sadarbība un funkcionālais ietvars. Tiek meklēti arī risinājumi normatīvās bāzes pilnveidošanai nākamajam – 2007. – 2013.gada ES struktūrfondu plānošanas periodam, vadoties no iepriekšējā 2004. – 2006.gada plānošanas perioda prakses, lai censtos padarīt šī līguma juridisko statusu viennozīmīgu.
Pētījuma noslēgumā ir apkopoti galvenie secinājumi un izvērtēti faktori, kas tuvinājuši vai attālinājuši autoru no pētījumam izvirzītā mērķa sasniegšanas. | en_US |
| dc.description.abstract | The aim of the Bachelor’s paper is to analyse if the provided statement in the normative acts of the Republic of Latvia regulating European Union structural funds about the agreement on introduction of the European Union structural funds co-funding project signed between European Union funding recipient is considered civil, providing the funding recipient is a private law right holder and is judged unambiguously. The status of definition of this kind of agreement can be arguable due to the fact that this agreement contains the most of the characteristics of the public law agreement, and the subject of the agreement, being interpreted in the broad sense, serves for public interests.
The work widely investigates the essence of public law agreement, its legal nature, characteristics and criteria in its differentiation between private law agreement, as well as the ways in which the private law right holders can be involved in the country authority offices.
One of the most crucial conclusions is the fact that in order to acknowledge an agreement as a public lawful one, it is important to exam the subject of agreement, legal status of employer and take into account the most significant clauses of the agreement analysing them in connection with the public law agreement or private law agreement characteristics.
There are several opinions in the Latvian law system about the agreement on introduction of European Union structural funds co-funding project that pertain to public or private law agreements, therefore it is significant to consider this issue and make both of the parties equally protected in the contractual relationship, each one according to its legal status. | en_US |
