Atrunu pieļaujamība cilvēktiesību līgumos

Abstract

Pētījums „Atrunu pieļaujamība cilvēktiesību līgumos” veikts starptautisko publisko tiesību, kā arī starptautisko cilvēktiesību jomā. Jautājums par atrunu pieļaujamību cilvēktiesību līgumos ir aktuāls gan starptautisko tiesību doktrīnā, gan praksē, ko pierāda dažādā regulējuma, kas nosaka atrunu veikšanas kārtību, attīstība, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, ANO Cilvēktiesību komitejas prakse. Pētījuma mērķis ir rast atbildi uz jautājumiem, vai ir iespējams definēt vienotus atrunu pieļaujamības kritērijus, kuru objekts ir cilvēktiesību līgumi, ņemot vērā faktu, ka atrunas cilvēktiesību līgumos ir starptautisko tiesību realitāte, kā arī, vai pašreizējais regulējums, kas nosaka atrunu pieļaujamības kārtību, ir pietiekams.Pētījuma rezultātā autore secina, ka tik ilgi, kamēr netiks rasts līdzsvars starp cilvēktiesību un starptautisko tiesību vērtībām, nebūs iespejams radīt efektīgu regulējumu, kas nosaka vienotus atrunu pieļaujamības kritērijus, vienlaikus atzīstot, ka pašreizējais regulējums nav pietiekams.

The research is made in the area of international public law as well as human rights and the topic of this paper thesis is “The admissibility of reservations to human rights treaties”. The subject of the admissibility of reservations to human rights treaties is significant both in the doctrine of international law and in practice. It has been proven by the development of different regulation that controls the method of making reservations, practice of European Court of Human Rights and United Nations Human Rights Committee.The thesis focuses on the issue whether it is capable to define unitary criteria for admissibility of reservations to human rights treaties, considering that reservations to human rights treaties is reality of international law, and whether the existing regulation is adequate. The key conclusion is that until there is no balance between values of human rights and international law, it will be impossible to create an effective regulation that defines common criteria for admissibility of reservations, at the same time admitting that the current regulation is insufficient.