Valsts pienākums nodrošināt personas tiesības uz dzīvību

Abstract

Bakalaura darbā Valsts pienākums nodrošināt personas tiesības uz dzīvību autore apskata tiesības uz dzīvību regulējumu un nozīmi starptautiskajās cilvēktiesībās, un valsts pienākumu nodrošināt šo tiesību realizēšanos. Tiesības uz dzīvību ir fundamentālas, bet ne absolūtas, jo ir valstis, kurās nav atcelts nāves sods. Pastāv vispārējs aizliegums attiecībā uz patvaļīgiem dzīvības atņemšanas gadījumiem. Bakalaura darba pamatmērķis ir noskaidrot kāds un cik lielā mērā valstij ir pienākums nodrošināt personas tiesības uz dzīvību, lai tās tiktu efektīvi aizsargātas. Šī bakalaura darba ietvaros autore aplūko un salīdzina, kā tiesības uz dzīvību tiek aizsargātas Eiropas un vispasaules mērogā. Reģionāli, tas ir, Eiropas Padomes dalībvalstu robežās, personas tiesībām uz dzīvību ir efektīvāka aizsardzība, nekā tas ir universālajā līmenī. Autore secina, ka valsts pienākums ir iedalīts divās kategorijās – negatīvajā un pozitīvajā, kas garantē plašu tiesības uz dzīvību aizsardzību. Valstīm ir negatīvs pienākums neaizskart un pozitīvs pienākums garantēt personas tiesības uz dzīvību.

In this bachelor’s work called State's obligation to ensure persons right to life author examines the right to life importance in international human rights and analyzes state's negative and positive obligations to ensure the right to life. The right to life undoubtedly is the most fundamental of all human rights guaranteed by international human right documents. Nevertheless, it is not absolute. Some states haven’t abolished the death penalty. Absolute prohibition is related to arbitrary deprivation of life. Aim of the work is to ascertain what state is obliged to do in order to protect person’s right to life and what is the content of state’s negative and positive obligation. In the work author compares how right to life is regulated within European region and Universal one. Author concludes that in European region person’s right to life is more protected that it is in Universal level. At the end author concludes that state obligation to ensure the right to life is divided in negative and positive obligation. What distinguishes positive obligations from negative obligations is that the former require positive intervention by state, whereas the latter refrain from interference.