Nepilngadīgie darba tiesiskajās attiecībās

Abstract

Ir aizliegts pastāvīgā darbā nodarbināt bērnus. Bērns darba tiesību izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Pastāv izņēmumi, kas atļauj nodarbināt bērnus no 13 gadu vecuma, kā arī bērnus – izpildītājus. Nepilngadīgo nodarbināšanai likumdevējs ir paredzējis speciālu regulējumu, kas būtiski nošķir nepilngadīgo nodarbināšanu no pieaugušo darba tiesiskajām attiecībām. Nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. Darba pirmajā nodaļā, lai konkretizētu darbā apskatāmos tiesību subjektus, ir apskatīts nepilngadīgas personas definējums un nepilngadīgas personas iedalījums darba tiesiskajās attiecībās. Darba otrajā nodaļā ir analizēta nepilngadīgo nodarbināšana Latvijas Republikā (LR), iedalot nepilngadīgos trijās grupās; tiek analizēta tiesu prakse un izvirzīti ar normatīvajiem tiesību aktiem saistītie problēmjautājumi, kā arī piedāvātas iespējamās problēmu risināšanas iespējas. Tā kā LR ir starptautisko tiesību subjekts, tā ir pievienojusies daudziem starptautiskajiem dokumentiem, tāpat arī, LR kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir saistoši ES tiesību akti. Lai konstatētu nepilngadīgo darba tiesiskās attiecības regulējušo normatīvo tiesību aktu LR atbilstību starptautiskajām tiesību normām, darba trešajā nodaļā ir analizēta LR normatīvo aktu atbilstība Eiropas Sociālās hartas 7. pantam, Konvencijas par bērna tiesībām 32. pantam, kā arī Padomes direktīvai 94/33/EK. Visbeidzot, darba pēdējā nodaļā, veikta nepilngadīgo nodarbināšanas regulējuma Vācijas Federatīvajā Republikā izpēte, salīdzinot to ar LR pastāvošo regulējumu, kā arī izdarot secinājumus par kopīgajām un atšķirīgajām regulējuma iezīmēm. Darba nobeigumā ir izvirzīti secinājumi, kas uzskaitīti tēžu veidā. Kā viena no tēzēm ir minams priekšlikums, kas paredz grozījumus Darba likuma 37. panta otrajā daļā, nosakot, ka, gadījumos, kad darba tiesiskajās attiecībās stājas bērns, tā darba līgumu paraksta gan viņa vecāki, gan arī pats bērns.

Die Beschäftigung von Kindern ist verboten. Ein Kind im Sinne des Arbeitsrechts ist eine Person, die junger als fŅnfzehn Jarhe alt ist, oder die bis achtzehn Jahre Vollzeitschulpflichtig ist. Ausnahmsweise ist es erlaubt die Kinder zu beschäftigen, die Ņber 13 Jahre alt sind. Außerdem bestehen es auch Ausnahmen, die die Beschäftigung von Kindern unter 13 Jahre vorsehen, wenn diese Kinder an verschiedener Veranstaltungen teilnehmen. Der Gesetzgeber hat eine spezielle Regelung fŅr die Beschäftigung der Minderjährige vorgesehen, die wesentliche Unterschiede zwischen die Beschäftigung der Minderjährige und Erwachsene vorsieht. Die Dauer der Minderjhärigkeit fŅr beide Geschlechte läuft ab, wenn die Person achtzehn Jahre alt wird. Um die fŅr diese Arbeit nĻtige Subjekte zu konkretisieren, ist es im Ersten Teil der Arbeit eine Begriffsbestimmung der minderjährige Person und deren Einteilung im Arbeitsrecht gegeben. Im zweiten Teil der Arbeit ist es eine Analyse der Beschäftigung der Minderjährige in Lettland untergezogen. Es wird auch die Praxis des Gerichts analysiert und die mĻgliche LĻsungen der bestehende Probleme vorgeschlagen. Ausgehend davon, dass Lettland ein Subjekt des internationales Rechtes ist, hat der Staat sich zu mehreren internationalen Dokumente beigetreten. Außerdem ist Lettlend eine Teilnehmerstaat der Europäische Union (EU). Solcherweise sind die normative Akte der EU fŅr Lettland verbindlich. Um die Entsprechung der normative Akte Lettlands zur internationalen Rechtsnormen aufzuklären, ist es im dritten Teil der Arbeit die Entsprechung der Arbeitsrechtsnorme Lettlands zu der Europäische Sozialcharta (§ 7), UN – Kinderrechtskonvention (§ 32) und der Richtlinie 94/33/EG des Rates analysiert. Zuallerletzt, im letzten Teil der Arbeit, ist die Regelung der Beschäftigung der Minderjährige in Deutschland besichtigt und einem Vergleich der entsprechende Regelung Lettlands unterzogen. Am Ende der Arbeit sind die Konsequenzen vorgeschieben, die in der Thesen formuliert worden sind. Z.B. in einer der Thesen ist es vorgeschliegen den § 37 Arbeitsgesetzes zu ändern.