Sociālo pamattiesību idejas ģenēze un evolūcija (19. gadsimta beigas - 20. gadsimta vidus)

Abstract

Bakalaura darbs apskata sociālās pamattiesības no 19.gadsimta beigām līdz 20.gadsimta sākumam. Sākot analīzi ar agrīnajiem Marksistiem un to cīņu par sociālo pamattiesību iedibināšanu, bakalaura darbs izskaidro sociālo pamattiesību iekļaušanu PSRS konstitūcijās, vienlaicīgi arī norādot uz problēmu, ar ko saskārās vairums sociālistiskās valstis - nepietiekamo citu pamattiesību garantēšanu, piemēram, pilsoņu un politiskās tiesības. Apskatot gandrīz visu pēckara sociālistisko valstu sociālo pamattiesību uztveri un regulējumu, ir iespējams norādīt uz līdzībām un atšķirībām, kas veidoja sociālo pamattiesību evolūciju, kas noveda pie 1948.gada ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas.

This diploma paper focuses on social rights throughout the end of the 19th and the first half of the 20th century. Starting from the early Marxists and their struggle to establish social rights as a guaranteed minimum for the working class, the paper continues by explaining the implementation of social rights in the constitutions of the USSR, also pointing out the problem met by most socialist countries – the insufficient guarantee of other fundamental rights, e.g. civil and political rights. By covering the perception and regulation of social rights of almost every socialist country existing in the first half of the 20th century, it is possible to point out the similarities and differences that formed the evolution of social rights, resulting in the 1948 United Nation’s Universal Declaration of Human Rights.