Vaina krimināltiesībās

Abstract

Pētījuma temats ir vaina krimināltiesībās. Darbs tika sadalīts četrās nodaļās, kur pirmā nodaļa vēstīja par vainas definīciju un jēdzienu- vainas jēdziena vēsturisko attīstību; vainas un subjektīvās puses salīdzinājumu, kā arī vainas jēdzienu un definīciju starptautiskajos un ārvalstu tiesību avotos. Otrā nodaļā savukārt sīkāk izpētīta juridiskās personas vaina. Trešā un ceturtā nodaļa tika veltītas divām krimināltiesībās izdalītām vainas formām – nodomam un neuzmanībai. Šo nodaļu ietvaros tika atklāti krimināltiesību zinātnieku atšķirīgi viedokļi, kā arī tika izteikts darba autores viedoklis. Pētot tādus diskutējamus jautājumus, kā, piemēram, netieša nodoma norobežošana no noziedzīgas pašpaļāvības, tika secināts, ka kvalificējot noziedzīgu nodarījumu praksē rodas neizpratne un sarežģījumi, iespējams, zināšanu trūkuma dēļ. Bieži vien tiesa, izskatot lietu, nevērtē tādus svarīgus elementus kā intelektuālo un gribas kritēriju. Intelektuālais kritērijs ir personas spēja paredzēt kaitīgās sekas. Gribas kritērijs nosaka subjekta attieksmi pret izdarīto darbību (bezdarbību) un tās sekām. Gribas elements izpaužas kā seku vēlēšanās, vai apzināta seku pieļaušana, vai kā vieglprātība vai nevērīga attieksme pret šīm sekām. Šo abu kritēriju ievērošana, kā arī to mijiedarbība dod pamatu vainu iedalīt divās formās – nodomā un neuzmanībā. Vainas formu analīzei ir liela nozīme krimināltiesībās. Sakarā ar šo jautājumu teorijā ir sastopamas un tiks vēl sastaptas lielas diskusijas krimināltiesību zinātnieku starpā, un pie vienotā viedokļa diez vai viņi nonāks ļoti drīz. Tomēr vispāratzīta ir divu vainas formu iedalīšana – nodoms un neuzmanība, un katra savukārt ir iedalīta divos veidos: nodoms – tiešā un netiešā nodomā, neuzmanība – noziedzīgā pašpaļāvībā un noziedzīgā nevērībā. Krimināllikuma normas nosaka vainas formu veidus, nedodot nekādu vainas formas jēdziena definīciju, nedz nodoma un neuzmanības jēdzienu definīcijas.

The research topic is guilt (fault) in the criminal law. The work is divided into four parts. The first part speaks about the idea and definition of guilt as well as about the historical development of the idea of guilt; comparison of guilt and its subjective part; the idea of guilt and its definition in international and foreign sources. The second part researches the guilt of a juridical person. The third and the fourth parts speak about two forms of the guilt distinguished by criminal law- intention and inattention (awareness and recklessness). These parts point out different views of various criminal law scientists as well as that of the author of the work. By researching such questionable issues as, for example, separation of the indirect intention from the criminal confidence, the conclusion is made that when qualifying a criminal offence in real life, you come to incomprehension and complications, possibly, because of the lack of knowledge. The court does not often evaluate such important elements as the intellectual and the will criteria when hearing a case. The analysis of guilt and its different forms has a relevant role in criminal law. There are and still will be a lot of theoretical discussions among the scientists of criminal law and they doubtfully will come to one mind in this issue. Though there are two universally recognized divisions of guilt forms- intention and inattention (awareness and recklessness), each of them is divided further into two kinds: intention-direct and indirect; inattention- criminal awareness and criminal recklessness. Criminal law defines the kind of guilt form by not giving a definition of the guilt form, neither the definition of the idea of awareness or recklessness.