Tiesības vienpusēji atkāpties no līguma pēc pagarinājuma termiņa nokavējuma (nachfrist)

Abstract

Autors darbā apskata vienpusējas atkāpšanās no līguma, pamatojoties uz kreditora noteiktā saistības izpildes pagarinājuma pārkāpšanu, institūtu (pazīstams arī kā nachfrist institūts), tā būtiskākos teorētiskos un praktiskos problēmjautājumus, kā arī tiek apskatīta iespēja un nepieciešamība šo institūtu ieviest Latvijas tiesību sistēmā. Neskatoties uz nachfrist institūta relatīvi lielo izplatību un plašo piemērošanas praksi, tas Latvijas tiesību literatūrā līdz šim detalizēti nav analizēts, tādēļ būtu ļoti svarīgi apkopot un analizēt būtiskākos problēmjautājumus, kas saistīts ar tā izmantošanu. Aktuāls ir arī jautājums par institūta iespējamo ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, jo, neskatoties uz ilglaicīgiem centieniem modernizēt Civillikumu saistībā ar līgumslēdzēju tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, līdz šim nav izdevies ieviest jaunus instrumentus, ar kuru palīdzību puses varētu vienpusēji atkāpties no līguma. Nachfrist institūts varētu kļūt par vienkāršāku alternatīvu ar pēdējiem Civillikuma grozījumiem neatbalstītajam būtiska līguma pārkāpuma institūtam. Šī darba mērķi ir: 1)Analizēt nachfrist institūta būtību, piemērošanas robežas, izplatību un piemērošanas nianses dažādās tiesību sistēmās; 2)Apkopot ar nachfrist institūta piemērošanu saistītos aktuālos problēmjautājumus, analizēt autoritatīvu tiesību zinātnieku viedokļus un izveidojušos tiesu praksi šajos jautājumos, kā arī definēt Autora viedokli attiecīgo problēmjautājumu risināšanā; 3)Analizēt Latvijas tiesību sistēmā pastāvošo normatīvo regulējumu attiecībā uz tiesībām vienpusēji atkāpties no līgumiem, analizēt nepieciešamību nachfrist institūtu ieviest Latvijas tiesību sistēmā, kā arī izstrādāt iespējamo institūta redakciju un piedāvāt vadlīnijas būtiskāko problēmjautājumu risināšanai. Būtiskākos problēmjautājumus, kas saistīti ar nachfrist institūta piemērošanu varētu dalīt divās lielās grupās – 1) problēmas, kas saistītas ar termiņa piešķiršanu (pagarinājuma piešķiršanas forma un saturs, „saprātīga pagarinājuma” jēdziens un nesaprātīga pagarinājuma termiņa piešķiršanas sekas), un 2) problēmas, kas saistītas ar vienpusējas atkāpšanās no līguma tiesību izmantošanu (paziņojuma forma, saturs un nesaņemšanas sekas, kā arī „atkāpšanās saprātīgā termiņā” saturs).

Thesis „Rights to unilaterally avoid an agreement following non-performance within additionally fixed period of time (nachfrist)” main purpose is to summarize and analyze most important and widespread issues related to applicability of the institute as well as to investigate the necessity to adopt the regulation in Latvian legal system. Initially Author analyzes the spread and use of the nachfrist institute as well as summarizes different approaches and applications of the institute within different legal systems. Thereafter, two main groups of issues are recognized – the first one concerns the establishment of additional period and the second one concerns use of the right to unilaterally avoid an agreement. The Author analyzes available court decisions and doctrine related to the issues as well as gives its own evaluation of the issues. In the latter part of the thesis, Author analyzes possibility and necessity to adopt nachfrist institute in Latvian legal system. Since a conclusion is drawn that it would be useful to adopt the regulation, Author provides a draft of the articles to be included in Latvian Civil Law.