Testamentārā mantošana un ar to saistītie problēmjautājumi zvērināta notāru praksē

Abstract

Mūsdienās, kad pastāv brīvā tirgus ekonomika, īpašums personai var piederēt uz īpašumtiesību pamata un tas nav ierobežots ne sastāvā, ne daudzumā, ne arī vērtībā. Privātīpašumā brīvi var nonākt visnotaļ vērtīgs īpašums – zeme, dzīvokļi, dzīvojamās mājas, akcijas, vērtspapīri, naudas līdzekļi, noguldījumi bankā, kā arī cits īpašums. Ir tikai loģiski, ka lielākā daļa godprātīgu un likumpaklausīgu personu uztraucas un domā gan par savu tuvinieku, radinieku, bērnu vai draugu nākotni, gan par savas mantas nākotni pēc savas nāves. Šo svarīgo jautājumu un uzdevumu risināšanā svarīgu lomu aizņem testamenta institūts – kā viens no instrumentiem ar ko persona var darboties, lai ietekmētu gan savas mantas, gan tuvinieku nākotni. Laika gaitā būtiski ir mainījusies likumdošana, kas reglamentē mantošanas procesu, būtiski ir mainījušās mantinieku tiesiskās attiecības, kā arī pats mantošanas process. Ar 2003. gada 1. janvāri LR Civilprocesa likumā tika izdarīti grozījumi un papildinājumi, ar kuriem mantojuma lietu vešana tika nodota zvērinātu notāru kompetencē, un tas ļauj vienkāršāk, ātrāk, ērtāk, precīzāk un juridiski pareizāk kārtot ar mantojumu saistītos jautājumus. Autore savā darbā ir izpētījusi, ar kādām problēmām var saskarties persona saistībā ar testamentāro mantošanu, aplūkojusi, kas vispār ir testaments, ko tas sevī ietver, kādas ir testamenta formas un saturs, iepazinusies teoriju un praksi, kāda rodas zvērinātu notāru darbā vedot mantojuma lietas, pievērsties liecinieku institūta nepieciešamībai, noskaidrot darbojošās likumdošanas priekšrocības un trūkumus un uzklausījusi zvērinātu notāru viedokli par jautājumiem, kas skar testamentāro mantošanu, kā arī ir veikusi iedzīvotāju aptauju, jautājumā par testamentārās mantošanas institūtu. Darba izstrādāšanas gaitā autore ir saskatījusi konkrētas problēmas, kas skar testamentāro mantošanu kā teorijā, tā praksē (piemēram, attiecībā uz neatraidāmā mantinieka formālo un materiālo aizsardzību, liecinieku institūta nepieciešamību pie publiska testamenta sastādīšanas, saskatījusi pretrunas normatīvajos aktos u.c.), un piedāvājusi rast risinājumu un devusi savu atzinumu aktuālo problēmu risināšanai, kā arī pamatojusi vienu vai citu normatīvo aktu grozīšanas vai papildināšanas nepieciešamību.

Nowadays, in the environment of free market economics, person can hold rights to property on the ground of ownership and it is not restricted neither in its content, nor amount, nor the value. Private property can be freely composed of quite valuable property – land, apartaments, residential houses, shares, securities, financial means, bank deposits, as well as other property. It is quite a common sense that majority of honest and law-obedient persons care and think about the future of property owned by them, their beloved ones, relatives, children or friends, and of the future of their property after their death. The institute of will occupies significant role in regulation of these important issues and objectives – as one of the instruments at the disposal of person, allowing to affect future of their property and of their relatives. The legislation regulating procedure of inheritance has undergone significant changes over the time, legal relationships of heirs have significantly changed, and so has the process of inheritance itself. Amendments and supplement have been made in the LR Civil Procedure Law effective from January 1, 2003, according to which management of inheritance issues was handed over into the competency of notaries, and this allows for inheritance concerned matters to be solved in more simple, fast, precies and legally correct way. Author of the paper has researched problems that can be encountered by a person in connection with testamentary inheritance, has looked at what is the definition of the will, what it includes, what are the forms and content of wills, has studied theory and practice concerned with administration of inheritance cases by notaries, has addressed need for institute of witnesses, explored advantages and disadvantages of effective legislation, has gathered opinions of notaries on issues concerned with testamentary inheritance, as well as carried out survey of general public on the issue of testamentary inheritance institute. Expanding on the topic of the paper, author has identified particular problems arising in theory and practice of testamentary inheritance (e.g., regarding the formal and material protection of undeclinable heir, need for institute of witnesses at making of publicē will, identified contradictions in legislative acts, etc.) and offered solutions, as well as her opinion on solving of topical issues, as well as substantiated need for amending and supplementing of particular legislative acts.