Galvojuma un līgumsoda pilnveidošana

Abstract

This author’s work „Improvement of guarantee and penalty” is a research of problems in current legislation of Latvia’s Civil law regarding guarantee and penalty. In times of economical recession which has been taking over economical progress for past few years, creativity of debtors in sense of avoiding to perform the stipulated performance has increased. The economy could only regain it’s power if the flow of capital would remain stable. Debtor, who is returning the loan given to him by bank or other creditor, has essential role in stability of economics. So is performing as stipulated in contract. The goal of the author’s work is to analyse existing problems which are mentioned in legal literature and given by jurisprudence. Actual problem regarding guarantee is following: the position of debtor in judical process between creditor and guarantor. In the Court of Arbitration (if guarantor can be held liable on the same basis as debtor), the plaintiff is creditor and the defendant is guarantor, but there is no place for debtor in this process. The problem arises from fact, that when debtor has paid the stipulated (guaranteed) sum of money to creditor, he has no real cause of action, apart from the fact, that debtor owes him the stipuladed sum, because verdict has become in force, that says – guarantor has to pay creditor stipulated sum of money. So author offers a solution, that in courts of arbitration, debtor has to be codefendant along with the guarantor. But in courts of general jurisdiction debtor should take part in process as third person (Civil Law of Latvia defining guarantee stipulates, that debtor is third person). Author in second chapter of present work analyses decreasing obviously excessive penalties on basis of principle of justice and principle of proportionality. Court upon statement of debtor, can lessen the stipulated sum of penalty. In present work, author analyses following foreign legislation of civil law: Civil code of France, Civil Code of Germany, Dutch Civil code, Civil law of Poland, Civil Code of Russian Federation and principles of Anglo-saxon legal system regarding penalty and liquidated damages. Author suggests to include in Civil law of Latvia similar article to Dutch Civil code’s article 6:92, which stipulates that creditor in order to be able to ask payment of penalty has to warn debtor before with a letter or official statement, that he could be held liable for non-performance and he shall pay sum stipulated in contract if he continues not performing the obligation. The letter in Latvian legislation should stand as notification of creditors good faith.

Šis autora darbs "Galvojuma un līgumsoda pilnveidošana" Ir pētījums par pašlaik spēkā esošā Latvijas galvojuma un līgumsoda regulējuma problemātiku. Ekonomisko izaugsmi pēdējo gadu laikā ir nomainījusi ekonomiskā recesija, šādos apstākļos parādnieku radošums, lai izvairītos no saistību pildīšanas, ir pieaudzis. Ekonomika var atveseļoties tikai tad, ja kapitāla plūsma būtu stabil. Parādnieks, kurš dzēš savas saistības ar banku vai citu kreditoru, spēlē būtisku lomu ekonomikas stabilitātē, tāpat kā līgumā noteikto saistību pildīšana. Šī darba mērķis ir analizēt pašlaik aktuālākās problēmas, kuras ir apskatītas juridiskajā literatūrā un praksē. Viena no aktuālākajām problēmām attiecībā uz galvojumu ir sekojoša: galvenā parādnieka statuss tiesas procesā starp kreditoru un galvinieku. Šķīrējtiesā (ekspromisoriska galvojuma gadījumā), viena puse ir kreditors un otra ir galvinieks, bet debitors pagaidām šajā procesā netiek iesaistīts. Problēma rodas ar to, ka šķīrējtiesas nolēmums paredz piedzīt no galvinieka parāda summu par labu kreditoram. Taču līdz ar šī nolēmuma spēkā stāšanos ir apgrūtināta galvinieka regresa prasība pret galveno parādnieku, jo nolēmā ir teikts: "piedzīt no galvinieka par labu kreditoram", bet par galvinieka tiesību uz regresa prasību nekas nav minēts. Autors piedāvā sekojošu risinājumu: šķīrējtiesās starp kreditoru un galvinieku, kā līdzatbildētājam ir jābūt galvenajam parādniekam. Savukārt, vispārējās jurisdikcijas tiesās, galvenajam parādniekam būtu jābūt trešajai personai (kā civillikums 1692. pantā definējot galvojuma līgumu to nosaka). Otrajā šī darba nodaļā, autors analizē acīmredzami pārmērīga līgumsoda samazināšanu, balstoties uz taisnīguma un samērīguma principiem. Tiesa, pēc līgumsoda cietēja lūguma, var samazināt paredzēto līgumsoda summu. Šajā darbā autors analizē sekojošu ārvalstu civiltiesību regulējumu: Francijas Civilkodeksu, Polijas Civillikumu, Vācijas Civilkodeksu, Holandiešu Civilkodeksu, Krievijas Federācijas Civilkodeksu, un Anglo-sakšu tiesību saimes principus par paredzamajiem zaudējumiem un līgumsodu.Autors iesaka Latvijas Civillikumā iekļaut līdzīgu pantu Holandiešu Civilkodeksa 6:92 pantam, kurš paredz, ka kreditoram, lai viņš būtu tiesīgs pieprasīt līgumsoda samaksu, ir jābrīdina parādnieks ar vēstuli vai oficiālu paziņojumu, ka saistību nepildīšanas vai nepienācīgas izpildes gadījumā, parādniekam būs jāmaksā līgumā noteiktais līgumsods. Latvijas likumdošanā šī vēstule vai oficiālais paziņojums varētu kalpot kā kreditora labās ticības apliecinājums.