Dāvinājums un neatraidāmā mantinieka tiesības uz neatņemamo daļu

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija analizēt dāvinājuma un neatraidāmo mantinieku institūtu mijiedarbības būtību, piemērošanu tiesu praksē un izpratni nacionālajās un citu valstu tiesībās. Veicot minētās izpētes darbības, tika konstatēts, ka pašreizējā tiesu praksē pastāv vairākas pretrunas un tiesas secināju pat mēdz būt viens otru izslēdzoši, tika secināts, ka regulējums, kurš reglamentē izpētāmos institūtus ir nepilnīgs salīdzinājumu ar citu valstu regulējumiem. Darbā ietverta norādīto institūtu vēsturiskā attīstībā, kas ļauj izprast aktuālā regulējuma pastāvēšanas pamatus. Nodibinot norādītās problēmas, tika izdarīti secinājumi atbilstoši bakalaura darba mērķiem un izvirzīti priekšlikumi, kas sekmē problēmjautājumu mazināšanos, tādā veidā, ka tiek reducēta pretrunu esamība tiesas spriedumos.

The object of the work was to analyse the institutes of the gift and heir rights by application of the court practice and understanding of national and other national law. Analysing the grounds of the institutes, it was found that the current case-law of the Court of justice to the conclusion there are a number of discrepancies and even tend to be mutually exclusive, it was concluded that the framework of analysed institutes is incomplete in comparison with other national regulations. Historical development has its place in the work, that lets you understand the basics of the existence of the current regulation. The establishment of the problems were amended, were made concludions according to the object of the work and werw made the proposals which will contribute to the reduction of issues of court decisions.