Eiropas Savienības kompetence vest sarunas par gaisa satiksmes nolīgumiem ar trešajām valstīm

Abstract

. Bakalaura darba „Eiropas Savienības kompetence vest sarunas par gaisa satiksmes nolīgumiem ar trešajām valstīm” apskata Eiropas Savienības (ES) ārējās kompetences apjomu vest sarunas ar trešajām valstīm par gaisa satiksmes nolīgumu slēgšanu. Spriedumi „atvērto debesu” lietās atspoguļo Eiropas Savienības Tiesas (EST) viedokli, ka ES nav pilnīga kompetence vest sarunas par gaisa satiksmes nolīgumiem, bet gan netiešā jauktā kompetence piedalīties sarunu vešanā kopā ar attiecīgo dalībvalsti. Turklāt EST ir secinājusi, ka standarta izraudzīšanās klauzula, kas ir ietverta visos esošajos gaisa satiksmes nolīgumos ir pretrunā ES tiesībām, jo tā rada nevienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz visiem pārējiem ES gaisa pārvadātājiem. Tāpēc Eiropas Komisija ir uzdevusi visām dalībvalstīm denonsēt esošos nolīgumus un atsākt sarunu vešanu attiecībā uz Eiropas izraudzīšanās klauzulu standarta izraudzīšanās klauzulas vietā. Šis aspekts radīja milzu pretreakciju ne tikai no dalībvalstu puses, bet arī no trešo valstu puses, jo šāda prasība bija pretrunā starptautiskajām līgumtiesībām. ES veiksmīgi pārslēdza Atvērto debesu nolīgumus ar ASV un vairākām citām valstīm, kā Austrāliju, Singapūru, Gruziju un citām; tomēr daudzas trešās valstis joprojām nepiekrīt ES viedoklim un uzsver, ka gaisa satiksmes nolīgumi ir spēkā to esošajā redakcijā (piemēram, Krievija, Ķīna, Indija, Japāna u.c.). Šo valstu pozīcija ir nepārprotama, proti, tās vēlas aizsargāt savas nacionālās intereses un aviācijas tirgu no nekontrolējamām ES gaisa pārvadātāju aktivitātēm. Pagājuši nu jau deviņi gadi, kopš spēkā ir stājies spriedums „atvērto debesu” lietā, un situācija ar Krieviju, piemēram, joprojām nav mainījusies. Saskaņā ar 1969.gada Vīnes konvenciju par starptautiskajām līgumu tiesībām (Vīnes konvencija) visi starptautiskie nolīgumi ir spēkā līdz to pārtraukšanai saskaņā ar Vīnes konvencijas noteikumiem. Tādējādi galvenais arguments par labu esošajiem gaisa satiksmes nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm ir tas, ka nolīgums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tā darbība tiek pārtraukta saskaņā ar abu pušu vienošanos. ES nav pilnvaru uzlikt par pienākumu trešajai valstij pārtraukt gaisa satiksmes nolīgumu tāpēc, ka dalībvalsts ir pārkāpusi ES iekšējos noteikumus. EST pretrunas, definējot netiešo ārējo kompetenci un netiešo kompetenci, nevar tikt izmantotas par argumentu attiecībā uz gaisa satiksmes nolīgumu ar trešajām valstīm spēkā neesamību. Turklāt šajā ziņā ES tiesību un Starptautisko publisko tiesību attiecības nav skaidri definēts, un tāpēc ES tiesībās būtu būtiski ietvert starptautiskajās tiesībās atzītos principus.

. The Thesis Paper “The Competence of European Union to Negotiate Air Transport Agreements with Third Countries outside the Union” analyses the amounts of external competence of the European Union (EU) to negotiate Air Services Agreements (ASA) with the third countries. The Open Skies judgment showed the position of the European Court of Justice (ECJ) that the EU does not possess a complete competence to negotiate ASAs but implied mixed competence together with the respective Member State. Moreover, the ECJ concluded that the standard designation clause stipulated in all the existing ASAs contradicts to the EU law due to unequal treatment of all other air carriers of the EU. Therefore, the European Commission requested that all Member States must denounce the existing Agreements and renegotiate the standard designation clause introducing European designation clause. This aspect made an overwhelming reaction from the side of the Member States as well as from the third countries as it was contradicting to the International Law of Treaties. EU was successful in renegotiation of the Open skies Agreement with the USA and a number of other countries like Australia, Singapore, Georgia and others; however there still are many states that do not agree to the EU’s position and insist on the validity of the existing ASAs (i.e., Russia, China, India, Japan, and other). Their position is clear and justified – to safeguard their national interests and national markets from uncontrolled activity of the EU air carriers. It has been nine years since the Open Skies judgment, and the situation with Russia, for instance, has not changed, and there is no reason why it should. According to the Vienna Convention of the Law of Treaties of 1969 all Treaties shall be valid until terminated in line with the provisions of the Convention. Therefore, the main argument on behalf of the existing ASA between the Member States and the third countries is that the Treaty shall be valid unless terminated by the consent by both parties. EU does not possess powers to obligate the third country to terminate the ASA because the Member State has breached EU’s internal obligations. Inconsistency of the ECJ in defining the implied external competences and implied competences cannot be sustained as an argument for invalidity of ASAs. Moreover, the relationship between the EU law and International law is not clear in this respect. Therefore, it would be essential to incorporate the generally recognized principles of the International law within the EU law.