Piespiedu darba krimināltiesiskie aspekti

Abstract

Piespiedu darba ieviešana Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, ir saistīta ar jaunu politiku kriminālsodu ieviešanu. Lai gan cietumi ir veidoti, lai rehabilitētu noziedznieku un viņš neatgrieztos uz noziedzīgā ceļa, tomēr noziedzniekiem, kuri ir ievietoti ieslodzījuma iestādēs un atrodas noziedznieku sabiedrībā ir risks tikt pakļautam citu noziedznieku ietekmei un degradēties, nevis saskaņā ar soda mērķi, atturēties no jauniem noziegumiem. Aizvien vairāk tiek piemērots alternatīvais soda veids- piespiedu darbs kā sods gan pilngadīgajām, gan nepilngadīgajām personām. Darba autore pētot - piespiedu darba, kā soda veida, attīstību un uzdevumus, nonāca pie slēdziena, ka ne visām personām var piemērot piespiedu darbu kā soda veidu, ir jāvērtē cilvēka personīgās īpašības, vai šis soda veids ir piemērots atbilstošai cilvēku kategorijai, tāpat piespriežot piespiedu darbu ir jāvērtē notiesātās personas fiziskās iespējas ir jābūt Krimināllikumā noregulētam vecumam līdz kuram var piespriest soda veidu piespiedu darbs. Rakstot darbu piespiedu darba krimināltiesiskie aspekti autore izvirzīja darba mērķus apskatīt soda attīstību un piespiedu darba attīstības vēsturi. Sods, soda veidi, soda mērķi ir attīstījušies līdz ar sabiedrību. Darbā autore izpēta soda attīstību no viduslaikiem, kad sods bija cieši saistīts ar reliģiju, apgaismības laikmetu, kad tiek izvirzīta doma, ka sodam ir jābūt lietderīgam, līdz mūsdienu sodu sistēmai un soda izpildes mērķiem. Autore nonāk pie secinājuma, ka piespiedu darbs attīstījās, attīstoties sabiedrības izpratnei par soda būtību un mērķiem. Piespiedu darba piemērošanu Latvijā varēja piemērot no 1999. gada līdz ar Krimināllikuma spēkā stāšanos. Autore darbā parāda piespiedu darba piemērošanas statistikas rādītājus, kas parāda ka soda veids paliek aizvien piemērojamāks. Autore darbā izpēta arī piespiedu darba vai sabiedrisko darbu attīstību ārvalstīs. Alternatīva brīvības atņemšanai ir sods- piespiedu darbs, sods nav saistīts ar nosacītu brīvības atņemšanu, piespiedu darbs saglabā savu soda funkciju, bet atšķirība no cietumsoda, noziedznieks nezaudē savu saikni ar ģimeni, darbu, sabiedrību.

Introduction of the forced labor into European countries including Latvia is associated with a new policy of criminal enforcement. Although prisons are designed to rehabilitate criminals so they don’t return to the criminal path, the criminals being placed in detention facilities and living in criminal society are at risk of being subjected to the influence of other criminals and to abase, but not to refrain from new crimes as it is foreseen in accordance with the objective of punishment. An alternative form of punishment is being applied increasingly, i.e. forced labor as the way of punishment for adult and underage persons. The author of the work by studying developments and challenges of the forced labor as punishment, came to the conclusion that not all persons may be applied to forced labor as punishment, personal qualities must be assessed, whether that way of punishment can be applied to a certain category of people; in the same way by ordering the forced labor, a convicted person's physical abilities are to be assessed, age to which punishment in a way of forced labor can be imposed has to be reflected in the Criminal law. By writing a work Criminal Aspects of the Forced Labor, the author raised the targets to look at the development of punishment and history of development of the forced labor. Punishment, ways of punishment, goals of punishment have developed along with society. In the work the author explores the development of punishment starting from the Middle Ages, when the punishment was closely associated with religion, the Enlightenment Ages, when the idea that punishment should be useful was put forward, to the modern system of punishment and punishment enforcement purposes. The author comes to the conclusion that the forced labor occurred in the development of public understanding of the nature and goals of the punishment. The forced labor could be applied in Latvia starting from the year 1999 till the Criminal Code took its effect. The author gives in the work statistical indicators of application of the forced labor, which show that this way of punishment is becoming more appropriate increasingly. The author also examines in the work development of the forced labor or community labor abroad. An alternative to imprisonment is punishment- forced labor, the punishment is not related to a conditional imprisonment, the forced labor retains its function of punishment, but unlike the imprisonment, the offender does not lose his link with the family, work, and community.