Morālais kaitējums

Abstract

Darba rakstīšanas rezultātā tika izpētīts morālā kaitējuma jēdziens un tā kompensācija gan Latvijas Republikā, gan arī ārvalstīs. Tika analizēta tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensācijām, kā arī neslavas celšanu. Tika noskaidrots sabiedrības vērtējums, kā arī morālā kaitējuma kompensācijas noteikšanas kritēriji. Darba mērķis ir noskaidrot un izprast morālā kaitējuma būtību un vadlīnijas, pēc kā tiesa, tiesneši vadās nosakot kompensācijas apmērus. Izvirzītā mērķa sasniegšanai darbā noteikti šādi uzdevumi- noskaidrot atšķirību jēdzienos „morālais kaitējums” un „kaitējums morālei”, apskatīt, kā izmaiņas Krimināllikumā ir ietekmējušas goda un cieņas aizsardzību Latvijā, kā arī noskaidrot morālā kaitējuma kompensācijas noteikšanas kritērijus. Darbā iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijas Republikā nav izstrādāta vienota un noteikta metode, pēc kā noteiktu morālā kaitējuma kompensācijas apmērus, kā arī sabiedrība ir diezgan negatīvi noskaņota pret tiesu sistēmu darbībām šajā jautājumā.

As a result of the work is examinated the concept of moral damage and its compensation in Latvian Republic and abroad. It was analysed in the judicial practice of moral damages, defamation. Also was founded out society rating, and moral damages detection criteria. The objective is to find out and understand the nature of moral damage and the guidelines, and as the Court of Justice, judges shall be guided in determining the amount of compensation. To achieve the objective pursued in the following task- to find out the difference between „moral damage” and „damage morality”, view how changes in Criminal Code has affected the honour and dignity of Latvian Republic, as well as to ascertain the moral damage compensation criteria. The results obtained show that Latvia has not been drawn up a common and specific method how to determine the amount of compensation for moral damage, as well as the public is quite negative towards the justice system activities on this issue.