Tiešs progresīvs nodoklis kā ierobežojums uzņēmumu dibināšanas brīvībai

Abstract

Eiropas Savienības tiesībās nav normatīvi nostiprināti netiešās diskriminācijas un ierobežojumu konstatēšanas kritēriji, tādēļ darba mērķis bija atbildēt uz šādiem jautājumiem: kādos gadījumos tiešs progresīvs nodoklis būs uzskatāms par netieši diskriminējošu, kādos gadījumos šāds nodoklis un tieša uzņēmumu likme var tikt uzskatīti par ierobežojumu uzņēmumu dibināšanas brīvībai. Darba uzdevumi bija analizēt svarīgākos spriedumus un literatūrā izteiktos viedokļus par iepriekšminētajiem problēmjautājumiem. Darba noslēgumā tiek norādīti arī problemātiskie aspekti par EST pielietoto formulējumu attiecībā uz attaisnojamu diskrimināciju, kā arī skaidrojums par to, vai dalībvalstu nodokļu noteikumiem ES telpā ir jābūt vienotiem vai arī vienādiem.

European Union law doesn’t provide legislatively fixed criteria for detecting indirect discrimination and restrictions; therefore, the aim of this thesis was to answer these questions: in which cases a direct progressive tax can be regarded as indirectly discriminatory, and under what circumstances such a tax and company tax rate could be regarded as a restriction of freedom of establishment. Thesis tasks were to analyze important judgments, key findings and views on them expressed in literature for the before mentioned challenges. The summary includes problematic aspects of the wording used by the ECJ when speaking on justifiable discrimination, as well as clarification – whether the provisions of the EU must be harmonized or approximated.