Vainas formas krimināltiesībās

Abstract

Vainas formu analīze vienmēr ir izraisījusi lielas diskusijas, to pamats ir vainas noteikšanas sarežģītībā.. Krimināllikums nosaka divas vainas formas nodomu, kas iedalās tiešā nodomā un netiešā nodomā un neuzmanību, kas attiecīgi iedalās noziedzīgā pašpaļāvībā un noziedzīgā nevērībā. Autore savā darbā ir izskatījusi Krimināllikumā noteiktās vainas formas, to pazīmes, galvenos elementus, kā arī priekšnosacījumus, lai vienu vainas formu atšķirtu no otras. Lai gūtu priekšstatu par vainas formu regulējuma attīstību, autore ir izpētījusi vainas vēsturisko attīstību, uzsvaru liekot uz vainas regulējumu 20.gadsimtā spēkā esošajos normatīvajos aktos Latvijas teritorijā. Lai salīdzinātu vainas regulējumu Krimināllikumā ar citu valstu normatīvajiem aktiem, autore apskatīja arī katras vainas formas regulējumu kādā no ārvalstīm. Darba mērķis bija apskatīt vainas formas un konstatēt nepilnības tās likumiskajā regulējumā. Darba rezultātā autore ir izskatījusi vainas regulējuma nepieciešamību noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu, vainas likumisko regulējumu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem ar formālu sastāvu, neuzmanīgas vainas formas noteikšanu Krimināllikuma sevišķās daļas pantos un izvirzījusi priekšlikumu diskutēt par Krimināllikuma izmaiņām attiecībā uz „casus” priekšnosacījumiem.

Atslēgvārdi: vaina, nodoms, neuzmanība, casus, formāli sastāvi, salikti sastāvi

The analysis of forms of guilt has always been an object of disputes, largely due to high degree of difficulty in its establishment. Criminal code defines two kinds of guilt which divides into direct intention and indirect intention with the latter being further divided into criminal self-reliance and criminal neglect. In this work, the author has reviewed the kinds of guilt which are defined in Criminal code, their characteristics, key elements and the prelimenary conditions to differentiate one kind of guilt from another. In order to have an insight into the development of the regulation of the different kinds of guilt the author has researched the historical development of guilt, putting the particular emphasis on the regulation of guilt in the regulatory acts of Latvia during 20th century. The author has also compared the regulation of guilt in Crimanal code with the regulatory acts in other countries in order to review the regulation of each kind of guilt in different jurisdictions. The target of the work was to review the kinds of guilt and identify imperfections in their legal regulation. In a process of this research, the author has reviewed the necessarity of regulation of guilt in (noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu), the legal regulation of guilt with regards to (noziedzīgiem nodarījumiem ar formālu sastāvu), the definition of negligence in the paragraphs of the special part of Criminal code. The author has also proposed to consider the changes of Criminal- code with regards to the preconditions of casus. Key words: guilt, intent, negligencea, casus, formal sastāvi, salikti sastāvi