Eiropas Kopienas kompetence regulēt krimināltiesības - aktualitātes un prakse

Abstract

Maģistra darba temats – ‘Eiropas Kopienas kompetence regulēt krimināltiesības – aktualitātes un prakse’ šobrīd ir aktuāls temats Eiropas Savienībā. Temata aktualitāte ir pamatojama gan ar aktuāliem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem, gan arī tiesību aktu priekšlikumiem no Eiropas Komisijas, gan arī ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos ar 2009.gada 1.janvāri. Maģistra darba mērķis ir analizēt, vai šobrīd Eiropas Kopienai ir kompetence regulēt krimināltiesības, apskatot esošos Eiropas Savienības Pamatlīgumus, kā arī Eiropas Kopienas Tiesu praksi, Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumus, gan arī analizējot, kāda būs dalībvalstu kompetence regulēt krimināltiesības pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās. Lisabonas līgums paredz fundamentālas izmaiņas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, it īpaši attiecībā uz krimināltiesībām. Šobrīd krimināltiesību regulēšana ir noteikta Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē III. pīlāra ietvaros. Maģistra darba kopsavilkumā autore secina, ka, kaut gan krimināltiesības, ne arī kriminālprocesuālās tiesības nav Eiropas Kopienas kompetencē, tomēr tā var noteikt, ka dalībvalstīm ir jāparedz kriminālsodi Eiropas Kopienas politiku efektīvai aizsardzībai, konkrēto sodu veidu un apmēru atstājot dalībvalstu ziņā, ja vien tie ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. Balstoties uz Eiropas Kopienas Tiesas praksi, Eiropas Kopienai šādas kompetences ir vides un transporta politikas jomā, tomēr autore uzskata, ka arī citās Eiropas Kopienas politikas jomās tā var paredzēt, ka dalībvalstīm ir jāparedz kriminālsodi, bet tikai tajos gadījumos, kad nav pieejami mazāk ierobežojoši Eiropas Kopienas tiesību īstenošanas veidi, lai realizētu efektīvu Eiropas Kopienas politiku. Šobrīd neefektivitāte krimināltiesību jomā Eiropas Savienībā balstās uz vienprātības izmantošana lēmumu pieņemšanas procesos III. pīlāra ietvaros, kā arī ierobežoto Eiropas Kopienas Tiesas kompetenci, tāpēc Lisabonas līgums paredzēs gan lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu, gan arī Eiropas Kopienas Tiesas kompetenci pār krimināltiesību jautājumiem. Autore arī secina, ka Lisabonas līgums un tajā paredzētie grozījumi, nav drauds dalībvalstu nacionālajām krimināltiesību sistēmām. Kaut gan Lisabonas līgums paredz arī krimināllikumu tuvināšanu, noziedzīgo nodarījumu un sankciju definēšanu attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, tomēr tas arī paredz Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu iesaisti, kā arī tiesību aktu projektu izskatīšanu Eiropadomē, ja kaut viena dalībvalsts uzskata, ka tas varētu apdraudēt nacionālās krimināltiesību sistēmas suverenitāti.

The theme of the Master’s Paper – ‘The Competence of the European Community to regulate the criminal law – topicalities and practice’ today is a topical subject in the European Union. The topicality of the subject is substantiated both by the topical judgements of the European Court of Justice and legislation proposals of the European Commission, as well as coming into force of the Lisbon Agreement on January 1, 2009. The aim of the Master’s Paper is to analyse whether the European Community is competent to regulate the criminal law by considering the existing treaties of the European Union, as well as the practice of the European Court of Justice, legislation proposals of the European Commission, as well as by analysing what will be the competence of countries to regulate the criminal law after enactment of the Lisbon Agreement. The Lisbon Agreement envisages fundamental changes in the sphere of freedom, security and justice, especially in respect the criminal law. At the moment the regulation of the criminal law within the framework of Pillar III is set in the competence of the Member States of the European Union In the summary of the Master’s Paper the author has concluded that despite the fact that neither criminal law, nor the criminal procedure law is in the competence of the European Community, it may establish that the Member States should envisage criminal penalty for efficient protection of the European Community policies, leaving the form and amount of the concrete penalties in discretion of the Member States, as long as they are effective, dissuasive and preventive. Based on the judgments of the European Court of Justice, the European Community has the competence in the sphere of environment and transport, thought the author thinks that in other sphere of the European Community policies it may also be envisaged that the Member States have to envisage criminal penalties, but only in cases when no less limiting enforcement forms the European Community laws are available for realisation of effective policy of the European Community. At the moment the inefficiency in the sphere of the criminal law in the European Union is based exercising the unanimity principle in making decisions in processes within the framework of Pillar III, as well as limited competence of the European Court of Justice, therefore the Lisbon Agreement will envisage both making decisions by qualified majority in the co-decision procedure with the European Parliament, as well as the competence of the European Court of Justice over the issues of criminal law. The author has also concluded that the Lisbon Agreement and the envisaged amendments do not jeopardise the national systems of criminal law of the Member States. Though the Lisbon Agreement envisages approximation of the criminal laws, defining of criminal offences and punitive sanctions in respect serious crime with a cross-border dimension, nevertheless it envisages involvement of the European Parliament and national parliaments, as well as consideration of the draft laws in the European Council in case at least one Member State regards that it might jeopardise the sovereignty of its national system of criminal law.