Nākamo paaudžu tiesības uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu

Abstract

Maģistra darbā „Nākamo paaudžu tiesības uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” autors pēta, kā attīstījusies ideja par nākamo paaudžu tiesībām uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Autors arī konstatē, kādas ir Latvijas uzņemtās saistības attiecībā pret nākamajām paaudzēm un analizē, vai ir izvēlēti pareizie līdzekļi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Autors darbā liek uzsvaru uz kopējo vides tiesību sistēmas analīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, nevis atsevišķu normatīvo aktu vērtēšanu. Lai izdarītu secinājumus par Latvijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības regulējuma kvalitāti, autors vispirms konstatē pasaulē atzītākos paņēmienus šajā jomā un atbilstoši to klāstam izvērtē Latvijas normatīvo aktu attīstības pakāpi. Darba rezultātā autors nonāk pie secinājuma, ka nākamajām paaudzēm nepastāv tiesības uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tomēr gan starptautisko tiesību, gan Latvijas nacionālo tiesību līmenī ir deklarēta ideja, ka pašreizējai paaudzei ir pienākums nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Diemžēl pienākums nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu nākamajām paaudzēm pagaidām ir tikai skaists sauklis bez reāla seguma praksē. Autors secina, ka problēmas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā galvenokārt saistītas ar normatīvajos aktos nostiprināto vides aizsardzības prasību nodrošināšanu praksē, kas izpaužas kā uzņemto saistību neizpilde atbilstoša finansējama nenodrošināšanas dēļ. Lai iegūtu pilnīgāku informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli Latvijā, autors ierosina noteikt vienreizējas kompensācijas izmaksu tām personām, kas informējušas atbildīgās vides aizsardzības institūcijas par īpaši aizsargājamu sugu un biotopu eksistenci līdz šim neapzinātās teritorijās un sniedz attiecīgus priekšlikumus nepieciešamajām normatīvo aktu izmaiņām.

In the Master’s Thesis “Rights of Next Generations to Preservation of Biodiversity” the author studies the development of an idea on the rights of next generations to preservation of biodiversity. The author also states the obligations assumed by Latvia as regards next generations and analyzes whether all correct measures have been chosen in order to attain the set objectives. In the Thesis the author accentuates the analysis of the total system of environmental law as regards biodiversity rather than assessment of separate statutory regulations. In order to draw a conclusion on the quality of regulation of protection of Latvian biodiversity, the author, first and foremost, states the world’s most acknowledged techniques in this sphere and according to the choice assesses the level of development of Latvian statutory regulations. Consequently the author has arrived at a conclusion that the next generations don’t have any rights to preservation of biodiversity. Yet, an idea that the present generation is obliged to safeguard preservation of biodiversity for next generations has been declared both on the level of international and Latvian national law. Unfortunately, the obligation to safeguard preservation of biodiversity for next generations is still just a nice slogan without any real cover in practice. The author educes that problems in the sphere of biodiversity protection are mainly associated with securing of environmental protection requirements fixed in statutory regulations in practice, as it becomes apparent that assumed obligations are non-performed due to the lack of financial provision. In order to get more detailed information about condition of biodiversity in Latvia, the author suggests determining payment of a lump sum to a person, who informed a competent environmental protection institution about existence of specifically protected species and habitats in so far unexplored territories and delivers corresponding proposals on necessary changes in statutory regulations.