Pierādījumu vērtēšana kriminālprocesā

Abstract

Pierādījumu vērtēšana ir viena no būtiskākajām valsts atzīto un aizsargāto cilvēka pamattiesību garantijām kriminālprocesā, tā nosaka tiesas nolēmuma tiesiskumu un pamatotību. Attiecībā uz pierādījumu vērtēšanu likumā nav konkrēta panta, ir reglamentēti pierādīšanas teorijas centrālie jēdzieni, principi un prasības, pēc kurām jāatbilst pierādījumiem un pēc kurām tie jāvērtē. Autore darbā pievēršas sastopamām problēmām praksē, kas saistītas ar pierādījumu vērtēšanu. Autore aktualizē jautājumu par pierādījumu vērtēšanas principiem un to būtību. Darba ietvaros autore raksruro pierādīšanas teorijas jēdzienu izpratnes problemātiku un tās saistību un ietekmi uz pierādījumu vērtēšanu, kā arī atklāj pierādījumu vērtēšanas pēc pierādījumu īpašībām problemātiku, kas saistīta ar dažādu izpratni praksē un nepieciešamību pilnveidot likuma regulējumu. Autore darba gaitā secina, ka pierādīšanas jēdziena traktējums ir atkarīgs no likumā lietotās juridiskās terminoloģijas un ka esošā „pierādīšanas-pamatošanas” izpratne KPL nav attaisnojusies. Autore norāda uz citu pierādīšanas teorijas jēdzienu problemātiku. Pierādījumu vērtēšanas izpratni nosaka tās tvērums, autore darba ietvaros analizē pierādīšanas procesuālo (šauro) tvērumu, ņemot vērā vērtēšanas nosacījumus un principus, tās izpausmi nolēmumos kā vērtēšanas rezultātu, tādējādi pieejot pierādījumu vērtēšanas jēdzienam kā procesuālai kategorijai. Pamatojoties uz Senāta stabilu judikatūru pierādījumi jāvērtē atbilstoši KPL 19., 124., 128., 129., 130. pantu prasībām, tādējādi autore lielu nozīmi piešķir pierādījumu izmantojamības vērtējumam. Ne vienmēr tiesas pievērš uzmanību to nozīmei, kā arī mēdz jaukt to izpratni. Autore norāda uz nepieciešamiem pierādījumu īpašību tiesiskās reglamentācijas uzlabojumiem.

The evaluation of evidence is one of fundamental key stages in criminal procedure. Finding the truth and waiving the doubt of person’s guilt in committing crime and to found all the circumstances of the case been proved is the soul of criminal justice system. The author analyzes problems on topic The Evaluation of Evidence in Criminal Process The aim of this work is to reveal the fundaments on before mentioned topic and cause of need to draw proper attention in science of Law by characterizing theoretical and practical problems in notional understanding in theory of proof and its influence and connection on evaluation of the evidence in criminal process. The other aim of work is to draw attention to the subject matter, to prescribe the role and principles of evaluation of evidence. And of course, reveal the problematic aspects on the legal evidence criterion analyze, including the relevance, permissibility and credibility of evidence and its miscellaneous understanding in practice and the need to improve the legal regulation. The author shows that there is collision between understanding the notion of proving, so that misses the clear understanding of it in Criminal Procedure Law. There is quite different understanding of relevant facts and collateral facts in practice, it affects the proper and clear evaluation of evidence that leads to unlegal and unjustified court decisions. Author analyzes the burden of proof, evidence understanding, and its relevance on the evaluation of evidence.Legal writings shows that there are improprieties in understanding on legal presumption and its regulative reflection; there are problematical issues in typing the evidence. Inspite of fact that there is no concrete legal regulation (section) on how to evaluate the evidence, the work shows that most problematical aspects in this process are attributable to understanding the relevance, permissibility and credibility of evidence that affects the reaching the goal – to prove the person’s guilt in committing crime beyond reasonable doubt. Author proposes to improve the legal regulation on the evaluative criterion of evidence definition.