Darījumu apstrīdēšana un izbeigšana maksātnespējas procesā

Abstract

Šī darba mērķis ir izvērtēt darījumu apstrīdēšanas un izbeigšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību un efektivitāti maksātnespējas procesā. Autors uzmanību pievērš ne tikai spēkā esošajām tiesību normām, kas ietvertas Maksātnespējas likumā, bet arī norāda uz nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu normu efektivitāti un piemērošanas iespējas. Autors secina, ka Maksātnespējas likumā ietvertais regulējums ir visai nepilnīgs un to nepieciešams uzlabot, paredzot plašāku tiesisko pamatu komersanta darījumu apstrīdēšanai un izbeigšanai maksātnespējas procesā, lai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators varētu maksātnespējīgo komersantu nostādīt tādā tiesiskā situācijā, kas atbilst maksātnespējas procesa mērķim, t.i., veikt to darījumu izbeigšanu un apstrīdēšanu, kas nav saistīti komersanta maksātspējas atjaunošanu un kreditoru kopuma interešu aizsardzību.

The aim of this work is to analyse the necessity of a legal base for agreement termination and agreement validity within insolvency procedures. The goal is not only to analyse the effectiveness of the laws in force but also to state new possibilities and changes in legislation in order to expand the possibilities of this regulation. Consequently the author has arrived at a conclusion that it is necessary to improve the Insolvency law and its regulations for agreement termination within an insolvency procedure. Therefore, the regulation should be expanded to cover more cases when the administrator has the right to question agreement’s validity or to terminate agreements of the insolvent company in order to put the insolvent company in a legal situation which match’s up with the purpose of the Insolvency law – restore company’s solvency and protect the interests of majority creditors.