Vampīra tēla transformācija mūsdienu krievu literatūrā

Abstract

Šajā maģistru darbā ir izpētīta vampīra tēla transformācija mūsdienu krievu literatūrā. Vampīra tēls Andreja Beļanina, Olgas Gromiko, Marijas Jelifjorovas, Vadima Panova un Maksa Fraja daiļradē ir pētīts salīdzinājumā ar folkloras prototipu divos aspektos: sociāli-„antropoloģiskā” un literatūras, kas paredz, pirmkārt, vampīra tēla transformācijas izpēti būtības, izskata, fizioloģijas, sociālās iekārtas, dzīves veida, spējas, paradumu, baiļu, vājību un nonāvēšanas veidu līmenī; ka arī rakstura tipu un vampīra aizņemtas vietas mūsdienu krievu autoru daiļdarbu tēlu sistēmā funkciju izskatīšanu. Izpētes autore nonāk pie secinājuma, ka vampīrs, kas sākumā stājās, ka negatīvs perifērijas attēls mitoloģisko, un pēc tām arī folkloras personāžu sistēmā, mūsdienu krievu rakstnieku darbos transformējās līdz pat pilnai rehabilitācijai un var stāties, ka galvenais stāstījuma varonis.

Master’s thesis studies the transformation of vampire image in modern Russian literature. Vampire image in works of Andrey Belyanin, Olga Gromyko, Mariya Yelifyorova, Vadim Panov and Max Frai is studied in comparison with its folklore prototype in two aspects: socially-anthropological and literature aspect, which includes, first of all, studying of transformation of vampire image essence, of its look, physiology, social rules, way of life, abilities, habits, phobias, weakness and ways of killing, as well as overview of functions, types of character and of place, which vampire image holds in image system of modern Russian authors works. The author of the research concludes that vampire, which at the very beginning was a negative peripheral image in the system of mythological and folklore characters, in the modern Russian authors works is almost fully rehabilitated and may be the leading character of the narrative.