Interjekcijas latviešu gramatikās

Abstract

Bakalaura darbā analizēta un salīdzināta interjekciju kā vārdšķiras izpratne un atveide skolu un zinātniskajās gramatikās. Salīdzinot gramatikās paustos viedokļus ar latviešu valodnieku plašākiem pētījumiem un krievu un lietuviešu gramatikām, rādīta interjekciju problemātika. Bakalaura darba mērķis ir parādīt, cik dažāds un nepilnīgs ir interjekciju apskats latviešu gramatikās, kā arī norādīt uz vēl pētāmiem jautājumiem. Bakalaura darbs sastāv no piecām nodaļām, kurās analizēta interjekciju izpratnes, cilmes, interjektivācijas procesa, interjekciju dalījuma pēc nozīmes un uzbūves, kā arī interjekciju funkciju tekstā atveide latviešu gramatikās. Kopš 20.gs. 50. gadiem latviešu valodniecībā nostiprinājies uzskats par interjekcijām kā nelokāmu vārdšķiru, kas pauž jūtas, vērš uz kaut ko uzmanību un atveido dabā dzirdamas skaņas, taču ne visas interjekcijas var uzskatīt par vārdiem, tāpat visu vārdšķiru nevar apzīmēt par nelokāmu, jo ir formas, kas saglabājušas dažas gramatiskās kategorijas. Aktualizējams būtu jautājums par onomatopoēzes uzskatīšanu par atsevišķu vārdšķiru, kā tas jau ir lietuviešu valodniecībā. Līdz pat mūsdienām nav vienota interjekciju dalījuma pēc cilmes; interjektivācijas process un interjekcijas kā citu vārdšķiru vārdu motivētājvārdi latviešu valodniecībā skatīti vien atsevišķu autoru plašākos pētījumos. Tāpat arī interjekciju fonētiskais sastāvs gramatikās lielākoties pieminēts tikai primāru vārdu skarā. Interjekciju semantiskais dalījums analizēts gandrīz visās latviešu gramatikās, taču būtu vēlams akcentēt arī interjekciju daudznozīmību. Latviešu valodniecībā tradicionāls ir uzskats, ka interjekcijas neiesaistās teikuma sintaktiskajos sakaros, taču tikpat kā nav atspoguļota interjekciju spēja būt par teikuma locekļu vai pašu teikumu emocionālajiem ekvivalentiem.

The Annotation

In the Bachelor paper “Interjections in Latvian grammars” analysed and compared realization of interjections in Latvian school and scientific grammars. Compared the expressed opinions with Russian and Lithuanian grammars and extensive essays of Latvian linguists by showing the problematic aspects of interjections as part of speech. The main task of Bachelor paper is to show the variety and incompleteness of survey of interjections in Latvian grammars, as well as pay attention to points, which should be studied deeper. The Bachelor paper consists of five units, where analysed Latvian grammars by the themes, on which are based description of interjections: the comprehension and origin of interjections, interjectivation and semantic and phonetic groups of interjection Since the fifties of 20th century in Latvian linguistics traditional is opinion, that interjections are inflexible word class, what express feelings, pays attention to something and imitates the sounds, but not all interjections are words and it’s not correct to mark whole part of speech as inflexible, because there are forms, which saved some grammatical categories. The actual is question about pointing the onomatopoeia as particular word class. Until now days in Latvian grammars there is no single division of origin. Derivative interjections have arisen by the conversion from the other parts of speech, what mostly is not analysed in Latvian grammars, as well as the opposite process. The phonetic composition of interjections is mostly mentioned only in review of primary interjections. The semantic groups of interjections are divided and explained almost in all grammars, but there should be also mentioned the polisemy of interjections. In Latvian grammars traditional is opinion, that interjections do not enter into syntactic relations, but interjections can be equivalents of parts of sentence or equivalents of the sentence itself, what should be mentioned in all grammars.