Datorprogramma kā intelektuālā īpašuma objekts
Abstract
Bakalaura darba tēma ir „Datorprogramma kā intelektuālā īpašuma objekts”. Darbā tiek analizēti starptautiskie tiesību akti, Eiropas Savienības tiesiskais regulējums un nacionālie tiesību akti intelektuālā īpašuma jomā, tāpat arī pieejamā speciālā literatūra un periodika.
Pirmajā nodaļā autors apskata galvenos terminus, to vēsturisko un konceptuālo izstrādi un interpretāciju dažādās tiesību sistēmās, kā arī tiek analizēta juristu un tiesībsargu izpratne par šiem terminiem un grūtības, kādas rodas tos praktiski piemērojot.
Nākamā nodaļa ir izstrādāta kā autortiesību analīze attiecībā uz datorprogrammām. Tiek noteikta atšķirība starp personas privātajām tiesībām kā autortiesībām un personas īpašuma tiesībām. Šajā nodaļā autors apskata galvenos starptautiskos, Eiropas Savienības un nacionālos tiesību aktus un normas autortiesību ietvaros.
Bakalaura darbā tiek analizēti arī principi un kritēriji, kurus piemēro, lai aizsargātu datu bāzes. Divi galvenie juridiskie instrumenti autortiesībās un Sui generis tiesībās tiek analizēti ar mērķi noteikt tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru datu bāzu īpašnieka (ieguldītāja) tiesības, kā arī tiesības izmantot šīs datubāzes tiek attiecīgi aizsargātas ANOTAZION
Das Thema der Diplomarbeit ist „Programmsicherung als Gegenstand des intellektuelles VermĻgens“, wo die Analyse internationalen Gesetzen, des EU-regelnden Rahmens und der staatlichen Gesetzgebung im Feld von Verbreitungsrechts durchgefŅhrt worden.
Im ersten Kapitel analysiert der Autor die SchlŅsselterminologie und ihre historische und Begriffsentwicklung und Deutung innerhalb der verschiedenen Gesetzgebungssysteme sowie Entwicklung des Verständnisses vom jeweiliger Terminologie durch Juristen und Kläger wie auch Schwierigkeiten, wenn mann die anwendet.
Der nächste Kapitel ist angesehen als Analyse des Verbreitungsrechts in Bezug auf Programmsicherung. Es identifizierent die Differenz zwischen privatem Recht als Verbreitungsrecht im Ausdruck vom Eigentumsrecht der Person. In diesem Kapitel analysiert der Autor die Hauptgrundregeln und die zugelassenen Normen des SchŅtzes des Verbreitungsrechts im Rahmen der EU und der staatlichen Gesetzgebung.
Es sind analysiert worden auch die Grundregeln und die Kriterien die zutreffen, um Datenbasisen zu schŅtzen. Es wurden auch zwei hauptsächliche Rechtsmittel des Verbreitungsrechts und einige einzigartige Rechte analysiert, den Gesetzgebungsrahmen zu identifizierenen, innerhalb dessen die Rechte des Inhabers (Investor) der Daten sowie die Rechte, die jeweiligen Daten dieser Datenbank zu verwenden beziehungsweise schŅtzten zu kĻnnen.