Psiholoģiskās labklājības saistība ar piesaisti vecākiem un vienaudžiem jauniešu vecumposmā

Abstract

Bakalaura darba ‘’Psiholoģiskās labklājības saistība ar piesaisti vecākiem un vienaudžiem jauniešu vecumposmā’’ mērķis ir noskaidrot, kāda saistība pastāv starp psiholoģisko labklājību, piesaisti vecākiem un piesaisti vienaudžiem jauniešu vecumposmā. Pētījuma papildus daļas mērķis ir noskaidrot vai pastāv atšķirības starp piesaisti vecākiem un piesaisti vienaudžiem. Pētījuma izlasi veido 49 vīrieši un sievietes vecumā 19-27 gadiem, ar vidējo vecumu 21 gads. Visi respondenti veidoja kopīgu izlasi. Respondentiem tika piedāvātas divas metodes. Lai izpētītu jauniešu psiholoģiskās labklājības līmeni tika izmantota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1967) (Adaptēta Latvijas apstākļiem Voitkāne, S. & Miezīte, S., 2002). Pusaudžu piesaistes vecākiem un vienaudžiem izpētei tika izmantota Vecāku un vienaudžu piesaistes aptauja (The Inventory of Parent and Peer Attachment; IPPA, Armsden& Greenberg, 1987) (Skalas piesaistes attiecības ar māti un piesaistes attiecības ar tēvu adaptētas Latvijas apstākļiem Ļubenko, J., 2007; skala piesaistes attiecības ar vienaudžiem adaptēta Latvijas apstākļiem Mālkalniete-Čelika, I., 2009). Iegūtie rezultāti parāda, ka atsevišķās skalās starp psiholoģisko labklājību, piesaisti vecākiem un piesaisti vienaudžiem pastāv statistiski nozīmīga tieša saistība – jo augstāks psiholoģiskās labklājības līmenis, jo augstāki piesaistes rādītāji. Tika atklātas atšķirības atsevišķās skalās starp piesaisti vecākiem un vienaudžiem. Starp piesaisti tēvam un vienaudžiem atšķirības parādījās divās no trim apakš skalām, bet starp piesaisti mātei un vienaudžiem, atšķirības parādījās vienā no trim apakš skalām. Tātad, var secināt, ka pētījuma mēŗķi darba ietvaros tika sasniegti. Iegūtie rezultāti ļauj spriest par jauniešu piesaistes integrēto uzvedību, vērtējot savu psiholoģisko labklājību un nozīmīgākās attiecības viņu dzīvē.

Atslēgas vārdi: psiholoģiskā labklājība, piesaiste vecākiem, piesaiste vienaudžiem.

The aim ‘’Corellation of psychological well-being, attachment to parents and peers in young adults’’ research were to find what kind of corellation is between psychological well-being, attachment to parents and attachment to peers in young adults. Supplementary aim were to find is there diferences between attachment to parents and attachment to peers. The participants of research were 49 males and females ages 19-27, avarage age 21 year. All participants made one sample. There were offered two methods. To research young adults psychological well-being there were used Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1967, Adapted for Latvian conditions Voitkane, S. & Miezite, S., 2002). To research young adults attachment to parents and peers were used The Inventory of Parent and Peer Attachment; IPPA, Armsden& Greenberg, 1987, Adapted for Latvian conditions: scales attachment to mother and father Lubenko, J., 2007, scale attachment to peers Mlkalniete-Celika, I., 2009). The results show, that there are statistically significant positive correlation between particular scales of psychological well-being and attachment to parents and peers. If there are high score in psychological well-being, then the attachment score also is high. There are statistically significant diferences between particular scales of attachment to parents and peers. There are statistically significant diferences between attachment to father and attachment to peers in two subscales, but between attachment to mother and peers the statistically significant diferences is in one subscale. So, in the conclusion, the aims of present research were achieved. The resukts let us to think about young adults integrated attachment behavior estimeting their psychological well-being and most important relationships in their life.

Key words: psychological well-being, attachment to parents, attachment to peers