Psiholoģiskās labklājības un personības iezīmju saistība dažādos vecumposmos.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noteikt personības iezīmju un psiholoģiskās labklājības saistības pieaugušo izlasē, kā arī atšķirības agrā un vidējā pieaugušo vecumposmu grupās. Saistību noteikšanai pētījumā piedalījās 102 respondenti vecumā no 18–58 g., no kuriem 26% ir vīrieši un 73% sievietes. Personības iezīmju novērtēšanai tika izmantota Lielā Piecnieka aptauja (BFI ) (Benet-Martinez & John, 1998 (I. Austera adaptācija - Schmitt, Allik, Austers et al., 2006)), bet psiholoģiskās labklājības līmenis tika noteikts ar Psiholoģiskās labklājības aptauju (Scales of Psychological Well- Being, Ryff, 1967) (Adaptēta Latvijas apstākļiem Voitkāne, S. & Miezīte, S., 2002). Šī pētījuma rezultāti atspoguļo Šmutes un Rifas pētījumu (Schmutte, & Ryff, 1997), kas parādīja personības iezīmju un psiholoģiskās labklājības daudzveidīgās un komplicētās saistības. Rezultāti uzrādīja personības iezīmju, atvērtības jaunai pieredzei un ekstraversijas, saistības ar gandrīz visām psiholoģiskās labklājības skalām, izņemot sevis akceptēšanu, kas var būt saistīts ar šīs skalas zemākiem ticamības rādītājiem. Dzīves mērķi un personiskā izaugsme ir visciešāk saistītas ar apzinīgumu un atvērtību jaunai pieredzei. Labvēlīgas attiecības ar citiem visciešāk saistītas ar labvēlīgumu un apzinīgumu. Papildus tika noteikts, vai pastāv atšķirības personības iezīmju un psiholoģiskās labklājības rādītājiem agrā un vidējā pieaugušo vecumposmos. Agrā pieaugušo vecumgrupā tika iekļauti cilvēki vecumā no 22 – 32 g.(n=30), vidējā pieaugušo vecumgrupā no 40–52 g.v. (n=30). Abās vecumgrupās bija 10% vīrieši un 90% sievietes. Rezultāti parādīja, ka vecumposmu atšķirības personības iezīmju un psiholoģiskajās skalās nepastāv, kas varētu būt skaidrojams ar nelielo izlases apjomu.

Atslēgas vārdi: psiholoģiskā labklājība, personības iezīmes, pieaugušo vecumposmi

The purpose of this research is to identify personality traits and psychological well-being relations in adult sample, as well as differences in young adult and middle adult age groups. 102 participants in the age of 18 – 58 years, of whom 26% are man and 73% women, participated in this research to identify the correlation. The Big Five Inventory (BFI, by Benet-Martinez & John, 1998 (I. Austera adaptation - Schmitt, Allik, Austers et al., 2006)) was applied to evaluate personality traits, and psychological well-being was measured by Scales of Psychological Well- Being (Ryff, 1967) (adapted for Latvia’s environment by Voitkane, S. & Miezite, S., 2002). Results of this research are consistent with Schmutte’s and Ryff’s (Schmutte, & Ryff, 1997) indicated complex and varied relations between psychological well-being and personality traits. Results indicated links between personality traits, openness to experience and extraversion, with almost all psychological wellbeing scales, excluding self acceptance, which might be explained by low validity of this specific scale. Purpose in life and personal growth are strongly linked with consciousness and openness to experience. Positive relations with others are strongly linked with agreeableness and consciousness. Furthermore it was identified if there is the difference of personality traits and psychological wellbeing in young adult and middle adult age groups. Young adult age group consists of individuals of age 22 to 32 years (n=30), middle adult age group consists of age 40- 52 years old participants (n=30). Both age groups have 10% man and 90% women. Results showed that there are no differences between age groups in terms of personality traits and psychological well-being, which could be explained by small sample.

Keywords: psychological well-being, personality traits, adult age groups