Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar personības iezīmēm un pašefektivitāti

Abstract

Šī darba mērķis ir apkopot pieejamo literatūru, kas ietvertu dažādu pētnieku teorijas un to attīstības vēsturi saistībā ar stresa pārvarēšanas stratēģijām, personības iezīmēm un pašefektivitati. Otrs darba mērķis ir izpētīt pieejamo litaratūru, lai noskaidrotu, vai pastāv teorijas un pētījumu rezultāti, kuros pierādījušās stresa pārvarēšanas stratēģiju un personības iezīmju saistības. Trešais darba mērķis ir veikt pētījumu, kurā noteikt: „Vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp stresa pārvarēšanas stratēģijām, personības iezīmēm un pašefektivitāti?” Pētījumā piedalījās 97 respondenti, vecumā no 18-71 gadam. Respondentu vidējais vecums ir 29,5 gadi. Respondentu sadalījums pa dzimumiem: 71 sieviete un 26 vīrieši.Lai noteiktu, vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp visiem trīs lielumiem tika izmantotas trīs aptaujas: 1)The Coping Orientation of Problem Experience (COPE), (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), Aptauja adaptēta latviešu valodā. (Petrova, 2009). 2)BFI (The Big Five Inventory, John & Srivastava, 1999), Aptauja adaptēta latviešu valodā (Perepjolkina, & Kālis, 2012). 3)Vispārējās pašefektivitātes aptauja (General Self-Efficacy Scale, Schwarzer, & Jerusalem, 1995). Latvijā to adaptējusi R. Buliņa (Buliņa, 2009). Rezultātos atklājās, ka uz emocijām fokusētās stresa pārvarēšanas stratēģijas biežāk izmanto cilvēki ar augstāku atvērtību un ekstraversiju., savukārt ar pašefektivitāti saistības netika atklātas. Uz problēmām fokusētas stresa pārvarēšanas stratēģijas izmanto cilvēki, kuriem izteiktāki ir apzinīguma rādītāji, kas saistās arī ar augstāku pašefektivitāti. Savukārt, uz izvairīšanos vērstas stratēģijas izmanto cilvēki, kuriem augstāks ir neirotisma līmenis, bet mazāk izmanto cilvēki ar augstu apzinīgumu, ekstraversiju un labvēlību, kā arī šiem cilvēkiem pašefektivitātes rādītāji varētu būt zemāki.

Atslēgas vārdi: stresa pārvarēšanas stratēģijas, personības iezīmes, pašefektivitāte

The aim of this work is to summarize the available literature, which includes developmental history of different theory and research about stress coping strategies, personality traits and self-efficacy. The second aim of this work is to explore the available literature to find out whether there are theories and studies, which demonstrated relations between stress coping strategies, personality traits and self-efficacy. The third aim is to carry out the research, which could provide answer to a following question: " Is there a statistically significant relationship between the stress management strategies, personality traits and self-efficacy?” The study included 97 participants, aged 18-71 years. Respondents average age is 29.5 years. Distribution by gender: 71 female, 26 male. In order to determine whether there are statistically significant relationships between all three variables following three scales were used: 1 ) The Coping Orientation of Problem Experience (COPE ) (Carver, Scheier & Weintraub, 1989). It is adopted to Latvian language (Petrova, 2009). 2 ) BFI (The Big Five Inventory, John & Srivastava, 1999). It is adopted to Latvian language (Perepjolkina & Kalis, 2012). 3 ) General Self- Efficacy (Scale, Schwarzer, & Jerusalem, 1995). It has been adopted to Latvian language by Buliņa R. ( Buliņa, 2009). The results showed that the emotion focused stress management strategies are often used by people with greater openness and extraversion. While realations with self-efficacy was not found. Problem focused stress coping strategies are used by people who are more conscientiousness and also it is associated with higher levels of self-efficacy. On the other hand, the avoidance strategies are used by people with higher levels of neurotism, but less used by people with high conscientiousness, extraversion and acceptance, as well self-efficacy scores of these people would be lower. Key words: stress coping strategies, personality traits, self- efficacy