Morālā kompetence un pašefektivitāte ārstēm un psiholoģēm.

Abstract

Rezumējums

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības ārstu – sieviešu un psiholoģu morālās kompetences līmenī, un vai ārstu un psihologu grupās pastāv statistiski nozīmīga saistība starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti, un vai pastāv atšķirības šo grupu saistības starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti ciešumā. Pētījumā piedalījās 22 ārstes un 26 psiholoģes, kuras visas savā profesijā ieguvušas augstāko izglītību vismaz maģistra grāda līmenī, un aktīvi šajā profesijā praktizē. Vidējais vecums ārstēm ir 48,50 gadi, vidējais vecums psiholoģēm ir 33 gadi. Vidējais darba stāžs savā profesijā ārstēm ir 22,68, bet vidējais darba stāžs savā profesijā psiholoģēm ir 6,63. Pētījumā tika izmantots Morālo spriedumu tests (Moral Judgement Test (MJT)) un Vispārējās pašefektivitātes skala (General Self-efficacy Scale). Pētījumā tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp ārstu – sieviešu un psiholoģu morālās kompetences līmeni, ārstēm iegūstot zemākus rezultātus nekā psiholoģēm, kā arī pēc absolūtās skalas uzrādot zemākus rezultātus nekā vairumam cilvēku, kas pildījuši MJT. Netika konstatētas statistiski nozīmīgas saistības starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti ne ārstu, ne psihologu grupā, kas norāda, ka šīs saistības ciešumā nepastāv atšķirības starp grupām. Pētījuma rezultāti atklāj nepieciešamību dziļāk izpētīt apstākļus, kas nosaka medicīnas personāla morālās kompetences veidošanos. Tāpat tie liek aktualizēt jautājumu par morālās kompetences ietekmi uz cilvēka spējām efektīvi atrisināt morāli pretrunīgas situācijas.

Atslēgas vārdi: ārstes, psiholoģes, morālā attīstība, morālā kompetence, pašefektivitāte, vispārējā pašefektivitāte.

The purpose of the research was to establish, if there is difference in level of moral competence between doctors and psychologists, both women, and if there is statistically significant correlation between moral competence and general self-efficacy in doctors and psychologists groups, as well if there is difference between these groups in strength of that correlation. 22 doctors and 26 psychologists participated in this research, all have acquired highest education at least at the level of master degree in their own respective professions, and all are actively practicing them. The doctors’ mean age was 48, 50 years; psychologists mean age was 33 years. The mean length of service in their profession for doctors was 22, 68 years, for psychologists – 6, 63 years. The instruments used in research were Moral Judgment Test (MJT) and General Self-efficacy Scale. The research established that there is statistically significant difference in level of moral competence between doctors and psychologists with doctors scoring lower both than psychologists and, according to the absolute scale, most people that have taken MJT. There was found no statistically significant correlation between moral competence and general self-efficacy either in doctors or psychologists group. This means that there is no difference in strength of this correlation between groups. The results of the research reveal necessity for more thorough research in circumstances that determine the moral competence of medical personnel. These results also raise the question about effects of moral competence on ability to resolve morally contradictious situations.

Keywords: doctors, psychologists, moral development, moral competence, self-efficacy, general self-efficacy.