Kirkes pārvērtības Ovidija "Metamorfozās"

Abstract

Bakalaura darba Kirkes pārvērtības Ovidija Metamorfozās mērķis ir izpētīt literārās alūzijas poētisko potenciālu Ovidija poēmā, balstoties uz Kirkes mīta tradīciju. Darba teorētiskais pamats ir antīko teorētiķu spriedumi par veiksmīgu literāro atdarināšanu, kā arī zinātniski pētījumi, kuros apskatīts modernais alūzijas jēdziens. Pētījuma praktiskajā daļā aplūkota tekstuālā sasaiste Kirkes mīta tēmu un motīvu līmenī, kā arī tēla dažādo aspektu iezīmējums. Ovidija Kirkes mīta interpretācijā dominē mīlas, maģijas un metamorfozu tēma, ko diktē poēmas caurviju motīvs: pārvērtības. Taču skatot tēlu uz priekšteču (Homēra, Rodas Apollonija, Vergilija) literārā fona, Kirke mainās un iegūst jaunas, negaidītas nokrāsas.

Atslēgvārdi: Kirke, literārā tradīcija, alūzija, tekstuālā sasaiste, pārvērtības

The aim of the bachelor research Circe’s transformations in Ovid’s Metamorphoses is to explore poetical potential of an allusion in Ovid’s poem on grounds of Circe’s mythical tradition. Theoretical part is based on ancient theoreticians’ judgements on successful literary imitation as well as scientific researches that deal with the modern concept of an allusion. Practical part considers textual bond in the level of mythical temes, motifs and character’s various aspects. In Ovid’s interpretation of Circe’s myth dominant themes are love, magic and transformations – dictated by continuous motif of the poem: metamorphoses. But examining the character on predecessors’ (Homer, Apollonius Rhodius, Vergil) literay background, Circe changes and attains new, unexpected nuances.

Keywords: Circe, literary tradition, allusion, textual bond, metamorphoses