Profesionālā vārdu krājuma (ekonomika) apguve vācu valodas kā svešvalodas nodarbībās

Abstract

Diplomdarbs aplūko valodas izmantošanas nozīmi mūsdienu biznesa un profesionālajā pasaulē. Jēdziens „biznesa vācu valoda“ vai „profesionālā vācu valoda“ ir kopīgs termins dažādām profesionālajām valodām, kuras ir saistītas ar ekonomiku. Tēmas kontekstā atklāta paliek diskusija, kas no plašā atsevišķo valodu klāsta var tikt pielietots vidusskolā un vai pašlaik piedāvātais mācību materiāls par tematu „biznesa vācu valoda" ir pietiekams. Šī darba teorētiskajā daļā tiek iztirzātas dažādas valodas funkcijas: deskriptīvā, instruktīvā, tiešā un konkrētā funkcija. Darbs ar vārdu krājumu ir viens no galvenajiem uzdevumiem kādas valodas apguvē. Kā izvēles kritērijus var ieteikt spēju iemācīt, izmantojamību un saprotamību. Diplomdarbā tiek analizēta metožu daudzveidība darbam ar vārdu krājumu par tematu biznesa vācu valoda. Mācīšanās metodikas ir piemērotas, lai veicinātu jaunā vārdu krājuma apguves, apstrādes un vingrināšanas fāzes. Diplomdarbā notiek iedziļināšanās biznesa vācu valodas kā profesionālās valodas problemātikā. No vienas puses pieaug darba devēju prasības., no otras puses skolu sistēma ir daudzpusīga un neelastīga. Vācu valodas kā svešvalodas mācībām vidusskolā vajadzētu iekļaut biznesa tēmas, kas audzēkņus sagatavotu viņu ikdienas profesionālajai situācijai. Praktiskajā daļā ir parādīti aptauju rezultāti, kuras veiktas ar skolotājiem un daba devējiem. Abas puses apliecina, ka biznesa vācu valoda ir atradusi savu vietu ekonomikas jomā. Pašlaik izmantotie mācību līdzekļi paredz iespēju veikt uz profesiju orientētu vācu valodas apguvi

In der Diplomarbeit wird die Bedeutung der sprachlichen Verhandlungs¬mĻglichkeit im Bereich Wirtschaft in der modernen Geschäfts-und Berufswelt behandelt. Der Ausdruck „Wirtschaftsdeutsch“ oder „Fachsprache Wirtschaft“ ist ein Sammelbegriff fŅr diverse Fachsprachen, die mit Wirtschaft zu tun haben. Im Kontext des Themas bleibt die Diskusion offen, was aus dem breiten Umfang der einzelnen Fachsprachen in der Sekundarstufe II eingesetzt werden kann und ob das zur Zeit angebotene Lehrmaterial zur Thematik „Wirtschaftsdeutsch“ ausreichend ist. Im theoretischen Teil dieser Arbeit werden die verschiedenen Funktionen einer Sprache erĻrtert: die deskriptive, instruktive, direkte und konkrete Funktion. Die Wortschatzarbeit wird als zentrale Aufgabe im Erwerb einer Sprache betrachtet. Es wird empfohlen, Auswahlkriterien wie Lernbarkeit, Brauchbarkeit und Verstehbarkeit einzubeziehen. Im Weiteren wird die Methodenvielfalt in der Wortschatzarbeit zur Thematik Wirtschaftsdeutsch analysiert. Lerntechniken sind geeignet, um die Phasen der Aufnahme des neuen Wortschatzes, seiner Verarbeitung und Ǖbung zu fĻrdern. In der Diplomarbeit wird auch auf die Problematik der Fachsprache „Wirtschaftsdeutsch“ eingegangen. Einerseits steigen die AnsprŅche der Arbeitgeber, andererseits ist das Schulsystem vielschichtig und unflexibel. Der DaF-Unterricht sollte in der Sekundarstufe II die Wirtschaftsthemen beinhalten, die die Lernenden auf ihre alltägliche berufliche Situation vorbereitet. Im praktischen Teil sind die Umfragen analysiert, die mit Lehrern und Arbeitgebern durchgefŅhrt wurden. Beide Seiten bestätigen, dass „Wirtschafts¬deutsch“ im Wirtschaftsbereich seinen Platz gefunden hat. Die heutzutage eingesetzten Lehrwerke sehen die MĻglichkeit eines berufsbezogenen Deutsch¬unterrichts vor