Hiperaktīvā bērna korekcija pirmsskolas izglītības iestādē

Abstract

Nosaukums: „Hiperaktīvā bērna korekcija pirmsskolas izglītības iestādē” Autors: Anita Zemzare Zinātniskais vadītājs: Mag.paed. Ērika Vugule Darbs sastāv: Ievads, 3 nodaļas, Nobeigums; Kopā 66.lpp; Literatūras vienības 24; Pielikumi 3. Pētījuma mērķis: pētīt 6 līdz 7 gadu veca bērna hiperaktivitātes mazināšanas iespējas pirmsskolas pedagoģiskajā procesā.

Diplomdarbā „Hiperaktīvā bērna korekcija pirmsskolas izglītības iestādē” atspoguļots hiperaktivitātes jēdziena teorētiskais aspekts, aplūkojot bērnu hiperaktivitātes problēmu vēsturiskos aspektus, bērnu hiperaktivitātes cēloņus un izpausmes veidus, kā arī hiperaktivitātes noteikšanas un korekcijas iespējas bērniem. Pētījumā secināts, ka „uzmanības deficīta sindroms” (UDS) var būt iedzimts, t.i., ģenētiski iegūts, kā arī tas var rasties smadzeņu bojājumu rezultātā. Pētījumā konstatēts, ka UDS ir no dzimuma neatkarīgs, galvenokārt pārmantojams traucējums, tāpēc individuālās rakstura iezīmes hiperaktīviem bērniem pašos pamatos nemainās, tomēr to uzvedību ietekmē arī apkārtējā pasaule t.sk. ģimene un izglītības iestāde, kurā tas pavada būtisku savas dzīves daļu. Cilvēkiem ar UDS ir samazināts kavētāju starpniekvielu daudzums nervu sistēmā, tāpēc šos cilvēkus pārpludina informācijas daudzums, smadzenēs rodot infor¬mācijas haosu, rezultātā viņi nespēj atšķirt svarīgo no nesvarīgā. Vienlaikus diplomdarbā secināts, ka cilvēkiem ar hiperaktivitāti ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, kreativitāte, entuziasms, uzņēmīgums.

Pētījumā noskaidrots, ka UDS diagnozes noteikšanai tiek izmantoti speciāli zinātnieku izstrādāti pazīmju katalogi. Tomēr galīgo diagnozi apstiprina ārstēšanas rezultāti. Hiperaktivitātes korekcijā var tikt pielietoti vitamīni (B6 un C grupas), dzelzs, zivju eļļa un stimulējoši medikamenti. Tomēr, lai bērnam tiešām palīdzētu, nevis tikai uz laiku padarītu viņu “ērtāku” ar nomierinošām zālēm, ir jāveic tādi pasākumi kā izturēšanās terapija, psihoterapija, kustību terapija, speciāla pedagoģija, daudzkārt arī visas ģimenes terapija.

Diplomdarbā konkrēti tiek atspoguļots 6 – 7 gadus veca bērna psihofizioloģiskais raksturojums, kā nosakāma hiperaktivitāte šādam bērnam, norādot to, kā tika organizēts pētījums praksē, un kādi prakses dati tika izmantoti. Pētījumā tiek aplūkots viens no Rīgas pirmskolas izglītības iestādes bērniem ar UDS. Pētījumā tiek atspoguļots tas, kā notika korekcijas darbs ar minēto bērnu, kādas korekcijas metodes tika izmantotas un kādi rezultāti tika sasniegti. Pētījumā secināts, ka hiperaktivitātes korekcija 6 -7 gadus vecam bērnam pirmsskolas izglītības iestādē sadarbībā ar bērna vacākiem ir iespējama, izkopjot bērna uzmanību, samazinot impulsivitāti un pārmērīgu aktivitāti, kā arī attīstot bērnam sociālās prasmes. Vienlaikus ir atzīts, ka pirmsskolas iestādē veiktā bērna hiperaktivitātes korekcija ir nepietiekama, lai pilnībā mazinātu ar to saistītās problēmas, tāpēc korekcijas darbu nepieciešams sadarbībā ar bērna vacākiem turpināt arī skolā.

Title: “Treatment of Hyperactive Children in Preschool Institutions” Author: Anita Zemzare Research work manager: MA. pedagogy. Ērika Vugule Work incorporate: Introduction, 3 chapters, Conclusion; Total 66.sheets; Literature items 24; Appositions 3 Research work target: investigate potentialities to lessen hyperactivity a 6-7 year old child in process of preschool pedagogy.

In the thesis “Treatment of Hyperactive Children in Preschool Institutions” the author discusses the theoretical aspect of hyperactivity through examining historical developments of the disorder in children, its causes and symptoms, as well as various methods of diagnoses and treatment options for children. The author concludes that “Attention-Deficit Hyperactivity Disorder” (ADHD) is highly heritable - a genetic disease, however it can also be caused by brain damage. ADHD is not gender specific, and even though original personality traits do not change, a hyperactive child’s behavior can be modified by the environment they are in, especially family and educational institutions. In ADHD children, both systems of stimulation and repression are not working correctly, due to an insufficient level of neurotransmitters, which leads to an overflow of information causing a chaos of information and difficulty to distinguish important from inconsequential. On the other hand, the author acknowledges the beneficial traits of individuals with ADHD, such as creativity, enthusiasm, and self motivation.

There are numerous diagnostic guidelines and tests that are being used to diagnose ADHD, but the author emphasizes that there is no single test to diagnose the disorder and the ultimate diagnosis can be made only through a complete evaluation. Methods of treatment of ADHD often involve medication like vitamins B6 and C, iron, fish oil and stimulants. However, the author believes that treatment with medication alone provides only a temporary solution to children – makes them more “convenient” to the society - and that in order to achieve long term results, behavioral therapy, psychotherapy, movement therapy, special pedagogy, and family therapy must be incorporated in treatment.

The author conducted a case study in which she examined a 6-7 year old child from a preschool institution in Riga, who exhibited ADHD symptoms. The author provides a psycho- physiological description of the child, the method used to diagnose ADHD in this particular case, the organizational structure of this case study, and the data that was gathered and used from this research. Further, the author explains the treatments that were used in the case study, and the progress and results of this research. The case study affirms the author’s conclusion that treatment of 6-7 year old children in preschool institutions is possible by working on the children’s attention span, reducing the level of impulses, and controlling the activity load, as well as developing the children’s social skills. However, the author stresses that the treatment provided in preschool institutions is only sufficient, if the treatment is continued throughout the school years with a substantial involvement of parents.