Ārpusģimenes aprūpē esošo pusaudžu attieksmju īpatnības

Abstract

Darba temats: Ārpusģimenes aprūpē esošo pusaudžu attieksmju īpatnības. Darba rezultāts: Pētījuma gaitā atklājās, ka galvenās 14 – 16 gadus vecu pusaudžu problēmas, kas rodas audžuģimenēs saskarsmē ar audžuvecākiem, ir sekojošās: pusaudžu individuālās psiholoģiskās un vecumposma īpatnības, kuras vēl pastiprina iepriekš iegūtā nelabvēlīgā dzīves pieredze; audžuvecāku stereotipi, ka pusaudža uzņemšana audžuģimenē būs saistīta ar grūti atrisināmām problēmām – deviantu uzvedību, atkarībām, kriminālnoziegumiem, kuru dēļ pusaudžus ir grūti iekārtot audžuģimenēs; audžuvecāku neizpratne par pusaudžu audzināšanas uzdevumiem un vēlme ātri panākt pozitīvu rezultātu; pusaudži nespēj samierināties ar jaunās ģimenes režīmu, noteikumiem un idealizē savu iepriekšējo dzīvi, bioloģiskos vecākus; pusaudžu psihotraumas, agrāk pārdzīvotā vardarbība un mazvērtības kompleksi rada neuzticību, agresiju vai bailes pret audžuvecākiem, kas izpaužas kā pusaudžu izaicinoša uzvedība. Audzināšanas procesā galvenās problēmas pusaudžu un audžuvecāku attiecībās saistītas ar pusaudžu atšķirīgo dzīves uztveri un vērtīborientāciju, audžuģimenes iekšējās kārtības noteikumiem un dažādām pusaudžu deviantās uzvedības izpausmēm. Izpētot pusaudžus audžuģimenē un salīdzinot viņu viedokļus ar ekspertu – audžuvecāku viedokļiem, tika noskaidrots, ka, dzīvojot audžuģimenēs, pozitīvas saskarsmes rezultātā, pusaudžiem pozitīvi mainās dzīves uztvere, vērtīborientācija, prioritātes, uzlabojas sadzīves iemaņas, pašvērtējums. Pētījuma rezultāti atklāja, ka pozitīvu abpusēju attiecību veidošanās gadījumā iespējama labvēlīga pusaudžu uzvedības korekcija, mainās arī pusaudžu attieksme pret audžuvecākiem. Pētnieciskās metodes: literatūras analīze, pusaudžu intervija, pedagoģiskā novērošana, dokumentācijas analīze, ekspertu metode, intervija ar audžuģimenēm, datu matemātiski statistiskā apstrāde. Atslēgvārdi: pusaudži, audžuģimenes, audžuvecāki, bioloģiskie vecāki, attieksme.