Ar romantisko attiecību uzsākšanu saistīto īpašību novērtējuma saistība ar mirstīguma apzināšanos.

Abstract

Bakalaura darba ietvaros veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp mirstīguma apzināšanos un ar romantisko attiecību uzsākšanu saistīto īpašību novērtēšanu, un vai mirstīguma apzināšanās ietekmē tiek dota priekšroka īpašībām, kas saistītas ar ilglaicīgu attiecību veidošanu. Pētījumā piedalījās 66 respondenti – 20 vīrieši un 46 sievietes vecumā no 20 līdz 52 gadiem. Tika izmantota Rozenblata et.al. (1989) izstrādātā metode mirstīguma apzināšanās ierosināšanai, bakalaura darba autores izveidotā anketa par brīvā laika pavadīšanas veidiem un daļa no ar romantisko attiecību uzsākšanu saistīto īpašību novērtējuma anketas (Mating relevant traits survey, Clark, Dover, Geher & Presson, 2005, latviešu valodā adaptējusi Katšena, 2009). Pētījuma rezultāti liecina, ka eksperimentālās grupas dalībnieki, kuriem tika ierosināta mirstīguma apzināšanās, novērtēja humora izjūtu kā vēlamāku īpašību nekā kontroles grupas dalībnieki, tomēr citas statistiski nozīmīgas atšķirības abu grupu veiktajā īpašību novērtējumā nav konstatētas. Tas ļauj secināt, ka pastāv daļēja saistība starp mirstīguma apzināšanos un ar romantisko attiecību uzsākšanu saistīto īpašību novērtējumu, tomēr pētījuma hipotēze par eksperimentālās grupas doto priekšroku ar ilglaicīgu attiecību veidošanu saistītām īpašībām nav apstiprinājusies. Pētījuma rezultāti rosina izzināt humora lomu ar mirstīguma apzināšanos saistītās trauksmes mazināšanas procesā. Tā kā joprojām nav gūts skaidrs priekšstats par to, vai ar mirstīguma apzināšanos saistītie efekti ir raksturīgi Latvijas kultūrvidei, būtu ieteicams precīzi replicēt kādu no līdz šim veiktajiem pētījumiem šajā jomā. Atslēgas vārdi: eksistenciālo šausmu pārvarēšanas teorija, mirstīguma apzināšanās, tuvu attiecību dinamika, ar romantisko attiecību uzsākšanu saistīto īpašību novērtējums

The aim of this study was to find out whether a relation between mortality salience and evaluation of mating-relevant traits exists and whether mortality salience is related to a higher evaluation of traits relevant to the forming of long-term relationships. 66 people participated in this study, 20 males and 46 females, aged from 20 to 52. Methods used in this study were the method for making mortality salient, created by Rosenblatt et.al. (1989), a survey of leisure activities created by the author of this thesis and a part from the Mating-relevant Traits Survey (Clark, Dover, Geher & Presson, 2005, adapted in Latvian by Katšena, 2009). The results of this study show that participants of the experimental group who had their mortality made salient evaluated sense of humor higher than participants in the control group, but there were no other statistically relevant differences in evaluation of traits between the two groups. According to these results, there is some relation between mortality salience and evaluation of mating-relevant traits, but the hypothesis about preference for traits relevant for the forming of long-term relationship in the experimental group did not prove to be true. The results of this study suggest that the role of humor in reducing anxiety induced by mortality salience should be explored. Since this study did not provide with a clear statement that the effects of mortality salience are present in Latvian culture, a precise replication of some of the previous studies should be done. Keywords: terror management theory, mortality salience, close relationship dynamics, evaluation of mating-relevant traits