Bērnu lasītprasmes saistība ar verbālo un fluīdo intelektu un acu kustību mērījumiem lasīšanas laikā.

Abstract

Lasītprasmei ir liela nozīme patstāvīgā mācīšanās procesā, tādēļ svarīga agrīna lasīšanas grūtību diagnostika, ko varētu nodrošināt efektīvi lasītprasmes un ar to saistīto kognitīvo procesu pārbaudes instrumenti. Teorija rāda, ka lasītprasme ir saistīta ar verbālo intelektu un acu kustību mērījumiem lasīšanas laikā. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kas labāk paredz lasītprasmi: verbālais intelekts vai acu kustību mērījumi? Otrs jautājums, uz kuru tiek meklēta atbilde: kāda ir saistība starp lasītprasmi, fluīdo intelektu un acu kustību mērījumiem? Pētījuma piedalījās 28 bērni vecumā no 8 – 9 gadiem (M=8,80; SD=0,41; 54% zēnu un 46% meiteņu). Bērniem tika veikta lasītprasmes pārbaude, izmantojot LMST-I Lasīšanas sasniegumu testu (LST), verbālā un fluīdā intelekta izpēte ar WISC IV un veikts acu kustību pieraksts lasot. Rezultātu analīzē tiek konstatēts, ka 8 – 9 gadus veciem bērniem acu kustību mērījumi fiksāciju ilgums un skaits labāk paredz lasītprasmi, bet verbālais intelekts to neparedz. Acu kustību mērījums labāk parāda saikni ar lasīšanas līmeni, bet verbālās spējas tik precīzi neatspoguļo lasītprasmi vecumposmā, kad bērni vēl apgūst lasīšanu un prasme nav nostabilizējusies. Fluīdais intelekts bērniem nav saistīts ne ar lasītprasmi, ne acu kustību mērījumiem. Detalizētāk pētot atsevišķu kognitīvo uzdevumu izpildi, konstatēts, ka teksta apstrādi uztveres līmenī raksturojošs fiksāciju ilgums un vārdu krājums kopā diezgan labi paredz lasītprasmi.

Atslēgas vārdi: bērni, lasītprasme, verbālais intelekts, fluīdais intelekts, acu kustības, fiksāciju ilgums, fiksāciju skaits.

Reading ability is very important in self-dependent learning process, therefore early diagnostic of reading difficulties, which could be provided by effective assessement tools of reading ability and related cognitive processes, is relevant. Theory shows that reading ability has a realationship with verbal intelligence and measurements of eye movements during reading. The aim of this study is to clarify: what measurement- verbal intelligence or measurements of eye movements- better predicts reading ability? The secound question is: what is the relationship between reading ability, fluid intelligence and measurements of eye movements? 28 children aged 8 and 9 (M=8,80; SD=0,41; 54% boys and 46% girls) took part in the study. Children were assessed in reading by LMST-I LST, verbal and fluid intelligence was measured by WISC IV and the eye tracking was made during reading. Analysis of results points that reading ability is better predicted by fixation duration and count measurements of eye movements for 8 - 9 years old children, whereas verbal intelligence does not predict it. The better link with level of reading is provided by the measurements of eye movements, but not so accurately reflected by verbal ability in appropriate age when reading ability is newly acquired and still not stable. No relationships among childrens` fluid intelligence, reading ability and the measurements of eye movements were discovered. Studying certain cognitive tasks, it was found that processing of the text at the level of perception characterised by fixation duration and vocabulary together decently predict reading ability.

Key words: children, reading ability, verbal intelligence, fluid intelligence, eye movements, fixation duration, fixation count.