Panikas traucējuma saistība ar depresijas iezīmēm un pašcieņu sievietēm

Abstract

Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp panikas traucējumu, depresiju un pašcieņu sievietēm. Pētījumā piedalījās 30 sievietes vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Atlases kritērijs bija panikas lēkmes esamība pētāmai grupai. Lai pārbaudītu hipotēzi, tika izmantots Pīrsona korelācijas koeficents. Pētījuma dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas pēc kārtas. Depresijas mērīšanai tika izmantota Beka depresijas aptauja (Beck’s Depression Inventory II (BDI-II), Beck, Steer & Brown, 1996; adaptācija latviešu valodā, Voitkāne & Miezīte, 2001), kas ir viena no plašāk izmantotajām pašnovērtējuma aptaujām pusaudžiem un pieaugušajiem, lai mērītu depresiju. Pašcieņas (angl. – Self-Esteem) mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale), Rosenberg, 1965; adaptācija latviešu valodā, Miltuze, 1996.g. Panikas traucējumu (angl. – Panic Disorder) mērīšanai tiks izmantota Panisko traucējumu smaguma skala (Panic Disorder Severity Scale), Shear, 1997. Aptaujas pirmreizējais tulkojums latviešu valodā tika veikts šā pētījuma ietvaros. Aptaujas kopējais ticamības rādītājs Kronbaha α = 0,96. Rezultāti ir saskanīgi ar iepriekšējiem pētījumiem. Tika noskaidrots, ka pastāv saistība starp panikas traucējumu, depresiju un pašcieņu. Jo izteiktāks ir panikas traucējums, jo vairāk parādās depresijas iezīmes un zemāka pašcieņa. Iegūtie rezultāti parāda panikas traucējuma saistību ar zemu pašcieņu un depresijas iezīmēm. Pie rezultātu praktiskas pielietošanas ir vērts pieminēt to, ka ņemot vēra panikas traucējuma saistību ar depresijas iezīmēm un zemu pašcieņu, var secināt, ka tas var apgrūtināt cilvēku ar panikas traucējumu atveseļošanas procesu.

Atslēgas vārdi: panikas traucējums, pašcieņa, depresija

The goal of the present research was to identify whether there is a statistically significant relation between panic disorders, depression and self-esteem in women. 30 Women in the age from 18 to 50 years took part in the research. Selection criteria were based on the presence of panic disorder in the research sample. In order to verify the set hypothesis, Pearson correlation ratio was used. Research participants filled out three surveys in consecutive order. Beck’s depression survey (Beck’s Depression Inventory II (BDI-II), Beck, Steer & Brown, 1996; adapted in Latvian by Voitkāne & Miezīte, 2011) to measure depression, which one of the most commonly used self-assessment surveys for adolescents and adults for the purposes of depression measurements. To measure self-esteem Rosenberg’s Self-esteem Scale was used (Rosenberg, 1965); adapted in Latvian by Miltuze, 1996). To measure panic disorder the Panic Disorder Severity Scale was employed (Shear, 1997). The aforementioned survey was first translated into Latvian in the course of the research. The total reliability ratio of Kronbach is α = 0.96. The results of the present research conform to the previously conducted. It was found that there is a link between panic disorders, depression and self-esteem. The more pronounced the panic disorder, the more evident the signs of depression and lower self-esteem. The results reveal a link between panic disorder and signs of low self-esteem and depression. In terms of practical application of the research results, it is worth mentioning that considering the link between panic disorder and signs of depression and low self-esteem, it may be concluded that it may impede the recovery process of persons suffering from panic disorder. Keywords: Panic disorder, self-esteem, depression