Angļu valodas nometne skolēnu aktīvās klausīšanās prasmju pilnveides veicināšanai

Abstract

Runātāja sniegtā informācija var tikt uztverta un saprasta dažādos veidos, taču uzmanīgi klausoties un pievēršot uzmanību detaļām ir iespējams sekmēt sapratni par ziņas saturu. Mehāniska klausīšanās un aktīvā klausīšanās ir divi diametrāli atšķirīgi temati un ir svarīgi uzsvērt klausīšanās prasmes, jo vairāk nekā 45% laika, kas tiek pavadīts sazinoties, tiek veltīts ieklausoties viens otrā (Feyten 1991). Diplomdarbā „Angļu valodas nometne skolēnu aktīvās klausīšanās prasmju pilnveides veicināšanai” autore mēģina izzināt aktīvam klausītājam nepieciešamās prasmes un kā pamatskolas skolēna aktīvās klausīšanās prasmju attīstība var tikt veicināta piecu dienu laikā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika izpētīta literatūra; kā pētījuma metode tika izvēlēts atsevišķa gadījuma pētījums ar mērķi izzināt, kā aktīvās klausīšanās prasmes iespējams pilnveidot angļu valodas dienas nometnes ietvaros. Izmantotās datu vākšanas metodes: novērojums – ar mērķi dokumentēt skolēnu komunikācijas procesu, anketa valodu skolotājiem – ar mērķi noskaidrot iemeslus pamatskolas skolēnu nevēlēšanās ieklausīties viens otrā valodu stundu laikā un skolēnu mutiska un rakstiska atgriezeniskā saite – ar mērķi izzināt kā viņu komunikācijas process ir mainījies. Divas īpaši izveidotas novērošanas veidlapas tika izmantotas nometnes pirmajā un piektajā dienā ar mērķi salīdzināt un analizēt skolēnu komunikācijas procesa izmaiņas. Iegūtie dati parādīja, ka trīs visvairāk ietekmējošie faktori, kas, iespējams, iespaido skolēnu aktīvu ieklausīšanos sarunu biedrā valodu stundās ir: (1) neieinteresētība stundas tēmā, (2) hiperaktivitāte, (3) zemas koncentrēšanās spējas un personiska nepatika pret runātāju. Sākotnējos novērojumos iegūtie dati uzrādīja, ka skolēniem ir zināmas grūtības viedokļa izteikšanā un precizējošu jautājumu uzdošanā, tādēļ uzsvars tika likts uz šo divu aktīvās klausīšanās prasmju praktizēšanu. Gala novērojumi parādīja uzlabojumus šādos kritērijos: priekšlaicīgi izteiktos spriedumos par runātāju un/vai izteikto ziņu, uzmanības pievēršanā ziņas saturam, viedokļa izteikšanā un precizējošu jautājumu uzdošanā. Tas tika sasniegts mērķtiecīgi praktizējot aktīvās klausīšanās prasmes, galvenokārt, viedokļa izteikšanu un precizējošu jautājumu uzdošanu, katru nometnes dienu veicot īpaši izstrādātus uzdevumus. Tika secināts, ka skolēni - kā klausītāji, tā runātāji – sarunas laikā ne tikai pievērsa lielāku uzmanību viens otram, bija daudz ieinteresētāki sava viedokļa izteikšanā, bet arī bija vairāk zinātkāri jautājumu uzdošanā, neņemot vērā skolēnu atšķirīgās valodas prasmes. Tika secināts, ka izvēloties saturīgu un atbilstošu tematu un dodot vismaz vienu aktīvās klausīšanās uzdevumu dienā, lai praktizētu ieklausīšanos viens otrā, skolēnu komunikācijas process uzlabojās.

There are many ways how to perceive and comprehend the information received by the speaker, although by listening carefully and paying attention to the details it is possible to enhance the understanding of the content. Mechanical hearing and active listening are two diametrically opposite issues and it is worth emphasising listening skills because more than 45% of total time communicating is spent on listening to each other (Feyten 1991). In the Diploma Paper “English Day Camp to Facilitate Students’ Active Listening Skills” the author attempts to find out the skills necessary for an active listener and how primary school students’ active listening skills can be improved in 5 days. To achieve the set aim the literature review has been done; case study as a research method was chosen in order to find out how active listening skills can be improved during English day camp. Observation field notes with the purpose to document students’ communication process, questionnaire to language teachers with the aim to clarify the causes of primary school students’ unwillingness in listening to each other in language lessons and students’ written and verbal feedback with the purpose to explore how their communication process has changed were used as data collection methods. Two specifically designed observation checklists were used in the first and fifth day of the camp in order to compare and analyse how the students’ communication process has changed. The gathered data showed that three the most influential reasons affecting active listening between students in language lessons are the following: (1) lack of interest on theme, (2) hyperactivity, (3) low concentration level and personal antipathy against the speaker. The findings from the initial observations revealed that students have certain challenge in sharing their opinions and asking clarifying questions, therefore the focus was on practising these 2 active listening skills. The final observations displayed the improvement in such criteria as: holding judgement about the speaker and/or the message conveyed, paying attention to the content of the message, sharing opinions and asking clarifying questions. It was reached by purposeful active listening skills practice, through specifically designed activities emphasising such listening skills as sharing opinions and asking clarifying questions. It was concluded that students, being both listeners and speakers, paid more attention to each other during the conversation, they were more eager to share opinions and more curious when asking clarifying questions without regarding their diverse language proficiency. It was clear for the author that by choosing meaningful and relevant topics for students and by giving them at least one active listening activity per day for practising listening to each other, students’ communication process improved.