Paštēlu veidu nesakritības saistība ar emocijām pusaudžu vecumā

Abstract

Pētījums ir vērsts uz pusaudža vecuma skolnieku pašpozicionēšanas konceptualizāciju, tā teorētisku analīzi un izpēti no Hignssa (Higgins) paštēlu veidu nesakritības teorijas perspektīvas, pielietojot statistiski ticamus mērījumus. Tas noskaidro, vai latviešu kultūras kontekstā paštēlu veidu nesakritības kopumā ir saistītas ar emocijām, un otrkārt, vai paštēlu veidu nesakritības starp pusaudža faktisko Es un viņa ideālo Es ir pozitīvi saistītas ar nomāktības spektra emocijām un vai paštēlu veidu nesakritības starp pusaudža faktisko Es un viņa vajadzīgo Es ir pozitīvi saistītas ar trauksmes spektra emocijām. No pētījuma rezultātiem var secināt, pastāv negatīva saistība starp paštēlu veidu nesakritībām faktiskā un ideālā Es (no pusaudža personīga skatupunktā), un pozitīvām emocijām. Tas nozīmē, ka, jo vairāk pieaug pusaudža pozitīvas emocijas, jo mazāk viņam piemīt nesakritības ideālos paštēlos.

The following study’s aim is the self-state representation conceptualisation in adolescence, review of the relevant literature and research on the topic of self-discrepancy theory, which is conducted using psychometrically reliable measures. This study’s goals are to find out whether in Latvian cultural context self-discrepancies are generally related to emotions, and whether self-discrepancies between adolescents’ actual self and their ideal self are connected with dejection-related emotions and whether self-discrepancies between adolescents’ actual self and their ought self are connected with agitation-related emotions. The results of the conducted study allow concluding that in Latvian cultural context a negative relationship takes place between self-discrepancies in adolescents’ actual and ideal self (from one’s own standpoint on the self) and his or hers positive emotions. This means that the more positive emotions there are, the fewer ideal self-discrepancies there will be.