Pusaudžu melošana vecāku-pusaudžu mijiedarbības kontekstā

Abstract

Maģistra darba pētījuma mērķis bija apskatīt pusaudžu melošanu (dzimumatšķirības melošanas biežumā un tēmās), un noskaidrot kādas pastāv saistības starp pusaudžu melošanu un vecāku-pusaudžu attiecību aspektiem. Balstoties uz analizēto literatūru, tika izvirzīti četri pētījuma jautājumi: Vai pastāv dzimumatšķirības pusaudžu pašnovērtētajā melošanas biežumā un tēmās?; Kādas tēmas prevalē pusaudžu melošanā vecākiem?; Kādas sakarības pastāv starp pusaudžu melošanas biežumu un attiecību aspektiem ar māti?; Kuri no attiecību aspektiem ar māti prognozē pusaudžu melošanas biežumu? Pētījumā piedalījās pusaudži no vispārizglītojošām skolām, 89 respondenti (63 meitenes un 26 zēni), vecumā no 12 līdz 16 gadiem. Melošanas biežuma izpētei tika izmantota „Melošanas skala” („The Lying Scale”, Engels, Finkenauer & van Kooten, 2006), kuras sākotnēja adaptācija tika veikta šī darba ietvaros. Dominējošo melošanas tēmu noteikšanai ir izmantota Melīgas uzvedības skala („Lying Behavior Scale”, Jensen, Arnett, Feldman, & Cauffman, 2004). Lai novērtētu vecāku un pusaudžu attiecību aspektus, tika izmantotas Vecāku un vienaudžu piesaistes aptauja (Inventory of parents and peer attachment, IPPA, Armsden &Greenberg, 1987) un Vecāku attieksmes aptauja (Parental Bonding Instrument, PBI, Parker, Tupling & Brown, 1979). Rezultāti uzrada, ka visi dalībnieki vairāk vai mazāk melo savai mātei, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, tēmām un vecāku-pusaudžu attiecību kvalitātes. Populārākās melošanas tēmas ir skola un atzīmes, atrašanās vieta, un draugi un nauda. Nedaudz ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem pretrunā ir šī darba secinājums, ka meitenes melo savai mātei biežāk nekā zēni. Kopumā rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgu pozitīvu saistību starp melošanas biežumu un emocionālas atsvešināšanās, un pārmērīgas kontroles radītājiem, un statistiski nozīmīgu negatīvu saistību starp melošanas biežumu un savstarpējās uzticēšanas, un komunikācijas, emocionāla siltuma radītājiem. Regresijas analīze ļauj secināt, ka emocionālā atsvešināšanās un komunikācija, statistiski nozīmīgi prognozē melošanas biežumu attiecībās ar māti.

Atslēgas vārdi: melošanas biežums, vecāku-pusaudžu attiecības [savstarpējā uzticēšanas, komunikācija, emocionāla atsvešināšanās, emocionālais siltums, pārmērīga kontrole]

The aim of Master’s paper research is to examine adolescence lying (gender differences in frequency of lying and lying topics), and clarify the association between adolescent lying and aspects of parent-adolescent relationships. Based on the analysis of literature, the study advanced four questions: Is there a gender differences in frequency of self-assessed lying and lying topics?; What issues would prevail in adolescence lying to parents? What correlations exist between adolescents frequency of lying and aspects of mother-adolescent relationships?; Which aspects of mother-adolescent relationship predict adolescent`s frequency of lying? 89 respondents took part of this research - 63 girls and 26 boys, 12-16 years old. For lying frequency was used The Lying Scale (Engels, Finkenauer & van Kooten, 2006), which adaptation was carried out within this study. To determine the dominant topic of lying was used Lying Behavior Scale (Jensen, Arnett, Feldman, & Cauffman, 2004). To assess the aspects of parent-adolescent relationship were used Inventory of parents and peer attachment (IPPA, Armsden &Greenberg, 1987) and Parental Bonding Instrument (PBI, Parker, Tupling & Brown, 1979). The results of current research show that all participants more or less lie to their mothers, regardless of gender, age, lying topics and parents-adolescent relationship quality. Popular lying topics are school and grades, whereabouts, friends and money. A little inconsistency with previous studies, show this research conclusion that girls lying to their mothers more often than boys. Overall, the result show statistically significant positive correlation between the frequency of lying and alienation, and (over)protection ratings, and statistically significant negative correlation among the frequency of lying and trust, and communication, and care ratings. Regression analysis suggests that alienation and communication, statistically significant predict adolescence frequency of lying in mother-adolescents relationships.

Key words: frequency of lying, parent-adolescent relationships [trust, alienation, communication, (over)protection, care]