Piesaistes īpatnības šizofrēnijas pacientiem

Abstract

Rezumējums Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas piesaistes īpatnības raksturīgas šizofrēnijas pacientiem un vai tās statistiski nozīmīgi atšķiras salīdzinājumā ar cilvēkiem neklīniskajā izlasē, kā arī, atsevišķi pētot cilvēkus bez piesaistes figūras, noskaidrot, vai pastāv atšķirības piesaistē klīniskajā un neklīniskajā izlasē. Pētījumā tika aptaujāti 31 šizofrēnijas pacients (15 sievietes, 16 vīrieši, vidējais vecums 37.45 gadi) un 35 cilvēki kontroles grupā (19 sievietes, 16 vīrieši, vidējais vecums 36.86). Respondenti aizpildīja šādas metodes: 1) Bartolomjū un Horovica „Attiecību aptauja” (The Relationship Questionnaire/RQ, Bartholomew & Horowitz, 1991, adaptējusi Bite, 1998); 2) Vesta un Šeldones izveidotā „Savstarpējās piesaistes aptauja” (Reciprocal Attachment Questionnaire/RAQ, West, Sheldon & Reifer, 1987 adaptējusi Martinsone, 2003); 3) Vesta un Kelleres „Savstarpējās piesaistes aptaujas” (Reciprocal Attachment Questionnaire /RAQ, West & Keller, 2000) pielikums tiem, kam patreiz nav piesaistes figūras – „Ja Jums pašlaik nav pieķeršanās objekta” (If You Do Not Currently Have An Attachment Figure) – adaptācija Latvijā; 4) demogrāfisko datu aptauja. Pētījumā tika konstatēts, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības piesaistē Attiecību aptaujā šizofrēnijas pacientiem un kontroles grupai. Tika konstatēta tendence, ka šizofrēnijas pacientiem biežāk raksturīgs izvairīgi bailīgais piesaistes stils, salīdzinājumā ar kontroles grupu, savukārt, drošais piesaistes stils biežāk parādījās neklīniskajā izlasē. Savstarpējās attiecību aptaujas ietvaros tika konstatēts, ka 17% neklīniskajā un 42% klīniskajā izlasē cilvēkiem raksturīga piesaistes objekta neesamība. Tika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp izlasēm tuvības meklēšanas un izmantošanas dimensijās, šizofrēnijas pacientiem bija augstāki rezultāti. Parādījās tendences, ka klīniskajā izlasē vairāk raksturīga uzmācīga aprūpes meklēšana, savukārt starp cilvēkiem bez piesaistes figūras, šizofrēnijas pacienti biežāk saglabā distanci attiecībās, baidās tikt sāpināti vai noraidīti, piesaiste samazina drošības izjūtu, ne kā cilvēkiem kontroles grupā. Mazāk raksturīga vēlme pēc tuvām attiecībām un augstas pašpietiekamības prioritātes dimensija. Attiecību aptaujā cilvēkiem bez piesaistes figūras visvairāk tika konstatēts izvairīgi bailīgais (40%) un izvairīgi noraidošais piesaistes stils (40%) neklīniskajā izlasē, savukārt klīniskajā izlasē vairāk raksturīgi izvairīgi noraidošais (46%) un drošais piesaistes stils (31%). Abās izlasēs nebija raksturīgs ar attiecībām pārņemtais piesaistes stils (0%). Atslēgas vārdi: piesaiste, šizofrēnija, piesaistes objekta neesamība

The goal of the research is to clear up the specific attachment characteristics of schizophrenia patients and whether it differ significantly from people in nonclinical sample. Also seperately examining people without attachment figure, to clarify, is there difference in attachment in clinical and nonclinical sample. In the survey participated 31schizophrenia patient (15 women, 16 men, mean age 37.45 years) and 35 people in the control group. Respondents filled out following methods: 1) The Relationship Questionnaire/RQ, Bartholomew & Horowitz, 1991; 2) Reciprocal Attachment Questionnaire/RAQ, West, Sheldon & Reifer, 1987; 3) Reciprocal Attachment Questionnaire/RAQ, West & Keller, 2000 attachment If You Do Not Currently Have An Attachment Figure, adaptation in Latvia; 4) questionnaire of demografic data. In the research was established, that there is no statistical significance in attachment in The Relationship Questionnaire between schizophrenia patients and control group. The tendency was stated, that schizophrenia patients are more frequently characterized by fearful attachment, in comparison with the control group, but secure attachment more frequently showed up in nonclinical sample. In the Reciprocal Attachment Questionnaire was ascertained that 17% of respondents in the nonclinical and 42% in the clinical sample is characterized by pattern of no attachment figure. Statisticaly significant difference was stated between the samples in proximity seeking and use of attachment figure dimensions, schizophrenia patients showed higher results. The tendency were stated, that the clinical sample is characterized by higher results in compulsive care-seeking, but in the sample with no attachment figure, schizophrenia patients more frequently keep distance in relationships, sense fear of hurt or rejection and attachment decreases security than people in the control group. Less frequently is desire for close relationships and high priority on self-sufficiency. In The Relationship Questionnaire for people without attachment figure in the nonclinical sample mostly was stated fearfull (40%) and dismissive (40%) attachment, but in the clinical sample – dismissive (46%) and secure attachment (31%). In both samples the preoccupied attachment style was no represented (0%). Key words: attachment, schizophrenia, no attachment figure