Saistība starp kontakta biežumu, kontakta nozīmīgumu un aizspriedumiem pret ārzemniekiem Latvijā.

Abstract

Rezumējums

Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv sakarība, jo vairāk kontaktu ar ārzemniekiem, jo zemāks aizspriedumu līmenis; kā arī sakarība, jo personīgi nozīmīgāks kontakts, jo zemāks aizspriedumu līmenis pret ārzemniekiem Latvijā. Šim mērķim tika izveidota aizspriedumu aptauja: aizspriedumu noteikšanai tika piedāvāts, vietējo identitāti aizvainojošs, situācijas apraksts, pēc kura izlasīšanas, respondentiem vajadzēja novērtēt katru no 6-iem attēlu pāriem intervālu skalā, kā iespējamo situācijas izraisītāju, kur 6-iem vietējo foto attēliem tika pretstatīti 6-ši ārzemnieku foto attēli; kontakta biežuma un kontakta nozīmīguma mērīšanai tika jautāts cik bieži un cik personīgi nozīmīga ir bijusi kontaktēšanās ar ārzemniekiem, piedāvājot 7-ņus atbilžu variantus. Aptauja tapusi pēc Abauda (Aboud , 2003), Vāgnera un kolēģu (Wagner et al., 2003), van Dika un kolēģu (van Dick at el., 2004) darbu analogiem, kur par pamatu tiek ņemta Olporta (Allport, 1954) izveidotā un vēlāk citu autoru papildinātā starp-grupu kontakta teorija. Pētījumā tika iekļautas 96 respondentu anketas, no kurām 65 bija sievietes un 31 vīrietis. Respondenti bija vecuma posmā no 18 – 25 gadiem. Anketas tika ievāktas Latvijas Universitātes un Ekonomikas augstskolas telpās. Tā kā mērķa grupa bija Latvijas iedzīvotāji, tad respondentu vidū ir ne tikai latvieši, bet arī Latvijā dzīvojoši krievi. Apstrādājot aptaujas rezultātus, netiek konstatētas sakarības starp kontakta biežumu un aizspriedumiem, kā arī netiek konstatētas sakarības starp kontakta nozīmīgumu un aizspriedumiem. Sakarību neesamība skaidrojama ar faktu, ka pētījuma izlasē netika konstatēti aizspriedumi pret ārzemniekiem, taču atklājās nelieli aizspriedumi pret vietējiem iedzīvotājiem, kas nesaskan ar darbā apskatīto teoriju būtību. Aizspriedumu neesamību savukārt var skaidrot ar aptaujas zemajiem iekšējās saskaņotības rādītājiem, kur kā viens no iemesliem varētu būt izmantotās situācijas neatbilstība problēmas uzrunāšanai, kā arī nepatiesu datu sniegšana, sniedzot sociāli vēlamās atbildes.

Atslēgas vārdi: aizspriedumi, kontakta biežums, kontakta nozīmīgums

The aim of this study was to establish if there is an interconnection between more contacts with foreigners and lover level of prejudice, and interconnection between contact importance and lover level of prejudice against foreigners in Latvia. There was a prejudice questionnaire made for this purpose. To determine prejudice a situation description, offensive for locals, was given; after participants have read this situation, they were given six pairs of human photos to evaluate in interval scale, each pair to be evaluated separately as a possible offender (for six local residents there were polarized six foreigner photos). To determine frequency of foreign contacts and contact importance, participants were asked how often and how personally important has been their contact with foreigners; seven response alternatives were given for each of those questions. This prejudice questionnaire has been made by analogues of Abouds (2003), Wagner’s et al. (2003) and van Dick at el. (2004) works, where Allport’s (1954) intergroup contact theory, has been a ground for the studies. 96 participants took part in this study out of whom 65 were women and 31 were men. Data was collected in the premises of Latvian University and University of Economics in Riga, the average age of participants was from 18 to 25 years old. Because target group of this study was local residents, there were Russians who live in Latvia included in my study. There wasn’t found a support for my hypothesis in this study, no interconnection was established between contact frequency and prejudice and no interconnection was established between contact importance and prejudice. Which can be explained by the fact, that participants hasn’t show any prejudice against foreigners in this study, but has shown prejudice against local residents, which is in conflict with most of the theory’s I have described in this work. The absence of prejudice could be explained by the low inner validity of this questionnaire, which could be caused by the mismatch of situation used in questionnaire – probably it didn’t address the actual problem, or another reason could be false information – like socially desirable answers given by participants.

Key words: prejudice, contact frequency, personal importance of contact