Ģimenes emocionālā klimata saistība ar pusaudžu agresivitāti.

Abstract

Bakalaura darba pētījuma mērķis ir noskaidrot saistību starp ģimenes emocionālā klimata raksturojumu un pusaudžu agresivitāti. Pētījumā piedalījās Latvijas vispārizglītojošo skolu 8. un 9, klašu 100 skolēni vecumā no 14-15 gadiem (50 zēni un 50 meitenes). Pētījumā tika izmantotas šādas metodes: „Ģimenes locekļu emocionālās ekspresivitātes aptauja” - Family Expressiveness Questionnaire - FEQ (Cassidy, Parke, Butkovsky, Braungart, 1992) un „Agresijas aptauja” - The Aggression Questionnaire (Buss, Perry, 1992). Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka statistiski nozīmīga sakarība pastāv starp ģimenes emocionālo klimatu un fizisko agresiju, kā arī starp ģimenes emocionālo klimatu un agresiju kopumā. Visas šīs sakarības ir pretējas – pieaugot vienas pazīmes vērtībām, otras pazīmes vērtības samazinās: jo pozitīvāks-atbalstošāks būs ģimenes emocionālais klimats, jo zemāki būs agresijas rādītāji un otrādi, jo negatīvāks-konfliktējošs būs ģimenes emocionālais klimats, jo augstāki būs agresijas rādītāji. Statistiski nozīmīgas sakarības tika konstatētas analizējot iegūtos datus atbalstoša ģimenes emocionālā klimata un formāla ģimenes emocionālā klimata grupām atsevišķi. Statistiski nozīmīga atšķirība pastāv starp fizisko agresivitāti salīdzinot ģimenes ar atbalstošu emocionālo klimatu un ģimenes ar formālu ģimenes emocionālo klimatu. Statistiski nozīmīga atšķirība pastāv arī starp dusmām salīdzinot atbalstošu ģimenes emocionālo klimatu un formālu ģimenes emocionālo. Statistiski nozīmīga atšķirība pastāv arī starp naidīgumu salīdzinot pusaudžus ar atbalstošu ģimenes emocionālo klimatu un pusaudžus ar formālu ģimenes emocionālo klimatu. Pētījumā iegūtie rezultāti palīdz labāk izprast pusaudžu agresivitāti un tās saistību ar ģimenes emocionālo klimatu. Bakalaura darba pētījuma rezultātus varētu izmantot turpmākiem pētījumiem šajā jomā. Atslēgas vārdi: pusaudži, agresivitāte, ģimenes emocionālais klimats.

The aim of study in this bachelor paper is to determine the relationship between the description of emotional climate in a family and adolescent aggression. 100 pupils (50 girls and 50 boys) of age 14-15 from Latvia comprehensive schools’ 8th and 9th grades took part in the research. Such methods were used in the investigation: Family Expressiveness Questionnaire – FEQ (Cassidy, Parke, Butkovsky, Braungart, 1992) and The Aggression Questionnaire (Buss, Perry, 1992). From the results obtained it can be concluded that a statistically significant connection exists between family’s emotional climate and physical agression, as well as between family’s emotional climate and overall aggression. All of the relations are inversely proportional: as the value of one of the features increases, the value of the other decreases – the more positive-decent will be the emotional climate in family, the lower will be the rate of aggression, the more negative-conflicting will be the emotional climate in the family, the higher the aggression rate. Statistically dramatic links were proven to exist while comparing the data about family’s corresponding emotional climate and family's formal climate's groups alone. Statistically significant difference is also between anger, comparing it in the context of family's corresponding emotional climate and family's formal emotional climate. Statistically meaningfull distinction is also between levels of hatred, which is noticable when comparing teenagers with corresponding family's climate and teenagers with formal family's climate. Results of the research help to understand adolescent aggression and its relationship with emotional climate in family better. The results of this bachelor paper could be used for further investigation in the area. Keywords: adolescents, aggression, emotional climate in the family.