Produktīva un radoša dzejoļu mācīšana vācu valodas kā svešvalodas stundās

Abstract

Diplomdarba tēma ir „Produktīva un radoša dzejoļu mācīšana vācu valodas kā svešvalodas stundās”. Šāds diplomdarba temats tika izvēlēts, jo, izvērtējot savu personīgo pieredzi un pedagoģiskajās praksēs gūtos novērojumus, darba autore secināja, ka mūsdienās dzejoļi reti tiek izmantoti kā svešvalodu apguves līdzeklis. Mācību grāmatās, kuras tika izmantotas vācu valodas stundās, iekļauts maz literāro tekstu. Dzejoļu tajās nav vispār. Diplomdarbā tiek meklēta atbilde uz jautājumu, vai dzejoļu izmantošana svešvalodu stundās var motivēt skolēnus ar prieku apgūt vācu valodu. Šī darba mērķis ir ar radošu pieeju dzejoļu mācīšanā, ievērojot skolēnu vecumposma īpatnības un ņemot vērā viņu intereses, panākt, ka skolēni ir motivēti un ieinteresēti līdzdarboties vācu valodas stundā. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izmantotas sekojošas metodes: metodiskās un zinātniskās literatūras analīze par darba tēmu, pedagoģiskais izmēģinājums un skolēnu aptauja. Diplomdarba teorētiskajā daļā, pamatojoties uz literatūras studijām, tiek izpētīti tādi temati kā literāro un lirisko tekstu izmantošana vācu valodas kā svešvalodas stundās, dzejas konkurss uz darbību un produktīvo un receptīvo prasmju attīstīšanu orientētā mācību stundā, kreatīva rakstīšana kā ierosinājums dzejoļu sacerēšanai vācu valodas kā svešvalodas stundās un projektu metode. Darba praktiskajā daļā tiek pārbaudīti teorētiskajā daļā apkopotie secinājumi un iegūtās atziņas. Lai pierādītu hipotēzi, praktiskajā daļā tiek aprakstīta darba autores veiktā pedagoģiskā izmēģinājumdarbība. Pētījuma gaitā darba autore secināja, ka dzejoļu izmantošanai svešvalodu stundās ir svarīga nozīme vācu valodas apguves procesā, tāpēc dzejoļiem kā vienam no literatūras mācību veidiem būtu jāpapildina mācību stundas. Tā kā dzejoļus var dažādi interpretēt, tie ir lielisks pamudinājums skolēniem izteikt savu viedokli un diskutēt. Skolēni tiek rosināti atraisīt un attīstīt savu radošumu un fantāziju. Dzejoļu izmantošanu var uzlūkot arī kā skolēnu motivācijas sekmēšanas līdzekli aktīvi darboties mācību stundā un pilnveidot savas vācu valodas zināšanas. Pedagoģiskā izmēģinājumdarbība pierādīja hipotēzi, ka ar radošiem un dažādiem metodiskajiem paņēmieniem dzejoļu mācīšanā, kuri atbilst skolēnu vecumposma īpatnībām un interesēm un ievēro viņu priekšzināšanu līmeni, dzejoļu mācīšana ir efektīva un panākumiem bagāta. Izanalizējot skolēnu aptaujā iegūtos rezultātus, diplomdarba autore izdibināja, ka skolēni labprāt vācu valodas kā svešvalodas stundās vēlētos strādāt ar dzejoļiem, ja izmantotie metodiskie paņēmieni ir interesanti un radoši. Liela daļa skolēnu atzina, ka vācu valodas stundās viņi ļoti reti lasa dzejoļus, kas pierāda, ka dzejoļu mācīšanas priekšrocības un ieguvums, ko sniedz dzejoļu mācīšana, vēl aizvien netiek novērtēts.

Das Thema der vorliegenden Diplomarbeit ist „Produktiver und kreativer Einsatz der Lyrik im Deutsch als Fremdsprache Unterricht“. Dieses Thema wurde gewählt, weil nach ihrer persĻnlichen Erfahrung und aufgrund der in den pädagogischen Praktika gewonnenen Beobachtungen die Autorin der Diplomarbeit feststellte, dass die Gedichte heutzutage selten beim Spracherwerb im fremdsprachlichen Unterricht verwendet werden. Die Lehrwerke, die in den Unterrichtsstunden benutzt wurden, enthalten sehr wenig literarische Texte. Die Gedichte wurden Ņberhaupt nicht eingesetzt. In der Arbeit wird die Antwort auf die Frage gesucht, ob der Einsatz der Gedichte im DaF-Unterricht die Lernenden motivieren kann, die deutsche Sprache mit Freude zu lernen. Das Ziel der Arbeit ist es, mit Hilfe von kreativen Lehr- und Lernmethoden der Lyrik, die altersgemäß, lernerinteressennah und lermotivationssteigend sind, die Lernenden zu veranlassen, im Deutschunterricht aktiv und mit Interesse mitzuwirken. Um das aufgestellte Ziel der Diplomarbeit zu erreichen, wurden folgende Forschungsmethoden angewendet: Recherche der methodischen und wissenschaftlichen Literatur Ņber das Thema der Diplomarbeit, pädagogische Erprobung und die SchŅlerumfrage. Im theoretischen Teil werden durch das Studium der Fachliteratur die Themenbereiche wie der Einsatz literarischer Texte im Deutsch als Fremdsprache Unterricht, Lyrik im Deutsch als Fremdsprache Unterricht, Poetry-Slam im handlungs- und produktionsorientierten Unterricht, Kreatives Schreiben als Anlass zum Verfassen der eigenen Gedichte im DaF-Unterricht und der Projektunterricht erforscht. Im praktischen Teil der Arbeit werden die Schlussfolgerungen und Erkenntnisse, die durch die Literaturrecherche erworben sind, ŅberprŅft. Um die Hypothese zu beweisen, wird im praktischen Teil die pädagogische Erprobung der Autorin der Diplomarbeit beschrieben. Im Laufe der Forschung hat die Autorin geschlussfolgert, dass die Gedichte einen wichtigen Stellenwert im DaF-Unterricht haben, deshalb mŅssen sie bestimmt als die Vermittlungsform der Literatur im DaF-Unterricht integriert werden. Wegen ihrer vielseitigen Interpretationsvarianten sind sie hervorragende Anreger zur Meinungsäußerung und Diskussion. Dabei werden die Lernenden zur Entfaltung und Entwicklung ihrer Phantasie und Kreativität angeregt. Der Gebrauch von Gedichten kann als Mittel der Motivationssteigerung der Lernenden zur aktiven Teilnahme am Unterricht und zur Entwicklung ihrer Deutschkenntnisse angesehen werden. Durch die pädagogische Erprobung wurde die Hypothese der Arbeit bewiesen, dass mit Hilfe von kreativen und vielfältigen Verfahrensweisen, die die altersgemäße Spezifik und die Interessen der Lernenden beachten und dem Niveau ihrer Vorkenntnisse entsprechen, kann die Lyrik effektiv und erfolgreich gelehrt werden. Nach der Auswertung der gewonnenen Daten von der SchŅlerumfrage hat die Autorin der Arbeit herausgefunden, dass die SchŅler sich gern mit den Gedichten im DaF-Unterricht beschäftigen wŅrden, wenn man den Gedichten interessant und kreativ zugeht. Die SchŅler haben angedeutet, dass sie im DaF-Unterricht selten Gedichte lesen und analysieren. Das beweist, dass der Einsatz von Gedichten in der Schule nach wie vor unterschätzt wird.