Dusmu pašnovērtējuma un eksternalizētas/internalizētas uzvedības sakarības bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem pusaudžiem.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija izpētīt bērnu nama pusaudžu un ģimenēs dzīvojošo pusaudžu dusmu pašnovērtējuma un eksternalizētas/internalizētas uzvedības atšķirības, kā arī atšķirības saistībās. Pētījumā piedalījās 60 pusaudži (30 zēni un 30 meitenes) vecumposmā no 14 – 16 gadiem. Bērnu namos dzīvojoši pusaudži (15 zēni un 15 meitenes) tika pielīdzināti otrai grupai - ģimenēs dzīvojošiem pusaudžiem (15 zēni un 15 meitenes). Pētījumā tika izmantota Ahenbaha jauniešu pašnovērtējuma aptauja (vecums 11-18 gadi) (Youth Self-Report, Achenbach, T.M. (1991)). Dusmu pašnovērtēšanai tika izmantota Č.Spīlbergera dusmu pašnovērtējuma anketa (The State Trait Anger Expression Inventory-/STAXI 2/) (Spielberger, 1988). Kā arī pētījumā tika izmantota demogrāfisko datu aptauja, kurā tika noskaidrots respondenta dzimums, vecums, tautība. Pēc iegūtajiem kopējiem rezultātiem var secināt, ka atšķirības vidējos rādītājos bija gan ektsternalizētai/internalizētai uzvedībai gan dusmu pašnovērtējuma, gan dusmām kā stāvoklim gan dusmām kā iezīmei, tomēr nesasniedza tik lielu starpību, lai kļūtu statistiski nozīmīgas. Līdz ar to var secināt, ka pusaudžu uzvedība un dusmu izpausmes neatšķiras, atkarībā no dzīves vietas un tajās neparādās arī atšķirība starp dzimumiem. Pētījuma rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp eksternalizētu uzvedību un internalizētu uzvedību, kas parādās bērnu namā dzīvojošā grupā. Savukārt aplūkojot saistību starp internalizētu uzvedību un dusmām kā stāvokli šī atšķirība nepārsniedz kritisko robežu un nav statistiski nozīmīga. Maģistra darba pētījuma rezultāti var tikt pielietoti veicot plašāku pētījumu, iekļaujot skolotāju novērtējumu un vecāku/ aizbildņu novērtējumu.

Atslēgas vārdi: dusmas, pašnovērtējums, eksternalizēta uzvedība, internalizēta uzvedība.

The aim of the research was to explore differences between the anger in self-assessment and externalized/internalized behavior results of adolescents living in orphanage and adolescents living in families, as well as differences between connections. The data were collected from 60 respondents (30 boys and 30 girls), 14-16 years of age. Group of adolescents from orphanages (15 boys and 15 girls) was equalized with other group – adolescents living in families (15 boys and 15 girls). In this research I used Achenbach Youth Self-Report (11-18 years of age) (Youth Self-Report, Achenbach, T.M. (1991)). For evaluation of anger I used The State Trait Anger Expression Inventory-/STAXI 2/ of C. Spielberger (Spielberger, 1988). Research also contained questionnaire of demographic data, which included questions about gender, age and nationality. Based on gained data, it can be concluded that there were differences between the mean scores of externalized/internalized behavior, anger in self-assessment, state anger and trait anger in results of adolescents living in orphanages and adolescents living in families. But these results did not show enough difference to make them statistically significant. Research results of adolescents in orphanage show that there is a statistically significant connection between externalized and internalized behavior. And looking at the connection between internalized behavior and state anger, the difference did not reach the critical region and was not statistically significant. Results of masters’ thesis can be used in research with bigger sample, including in the research self-esteem of teachers and parents/guardians.

Key words: anger, self-esteem, externalized behavior, internalized behavior