Latviešu strēlnieki 1917. gada martā–novembrī: nacionālais faktors
Автор
Tomaševskis, Jānis
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Jēkabsons, Ēriks
Дата
2009Metadata
Показать полную информациюАннотации
Maģistra darba tēma: Latviešu strēlnieki 1917. gada martā – novembrī: nacionālais faktors. Padomju historiogrāfija šo problēmu apskatījusi ļoti vienpusēji, un arī citos laika posmos tās izpēte bijusi ļoti nepilnīga, atstājot vienu no Latvijas vēstures zinātnes „baltajiem plankumiem”. Darba mērķis: Balstoties uz Latvijā pieejamiem publicētiem un nepublicētiem avotiem, izpētīt un izanalizēt nacionālā faktora nozīmi latviešu strēlnieku pulkos no Februāra revolūcijas līdz Oktobra apvērsumam, kā arī izsekot tā ietekmei uz strēlnieku vairākuma uzskatiem, darbību un militāri politisko izvēli šajā laika posmā.
Secinājumi: Apskatāmajā laikposmā nebija runa par to, cik nacionāli noskaņoti ir strēlnieki, bet gan par to, kam viņi uztic savu nacionālo mērķu realizāciju; Nacionālais faktors strēlnieku pulkos vēl neieņēma tik būtisku lomu, lai aizēnotu primārās vajadzības – miera noslēgšanu, zemes iegūšanu un dažādu sociālo jautājumu atrisināšanu. Tomēr tas bija priekšnoteikums, lai iegūtu strēlnieku vairākuma atbalstu un būtu par pamatu citu jautājumu risināšanai. Theme of this research work is the Latvian Riflemen Regiments: National Factor from March until November of 1917. Soviet historiography had one-sided view about this problem and also during most of other periods the researchers had quite limited interest about national factors within the Latvian Riflemen Regiments. So, it became the “white spot” of the Latvia History. This work had aim to research and analyze influence of national factors on Latvian Riflemen Regiments from February Revolution until October coup d’état in 1917. The author used wide variety of published and unpublished written sources available in Latvia. During research work, author discovered influence of national factors on Latvian Riflemen opinions, activities and political preferences during this period.
Conclusions: The main problem during that period isn’t question about nationalism of Latvian soldiers, but question to whom they assign rights to realize their national goals. National factors hadn’t as large importance as primary needs – concluding of peace, obtaining of farm lands or resolving of social problems. Actually, resolving of these questions had played more important role, if somebody wanted to obtain support of Latvian Riflemen Regiment Soldiers’ majority.