| dc.description.abstract | Vācu klasiskā ideālisma filosofiju, kuras viens no spilgtākajiem pārstāvjiem ir F.V.J Šellings, visvairāk uztrauca metafiziskās problēmas. Savukārt jautājums par brīvību, tās būtību un vietu pasaulē, kā arī priekšmetiem, kas saistīti ar brīvības jēdzienu, ir uzskatāms par vienu no filosofijas pamatproblēmām vispār, jo par šo tēmu ir spriedusi jau sengrieķu filosofija. Arī Šellings, kura darbs "Filosofiskās pārdomas par cilvēka brīvības būtību" aplūko šo sarežģīto jautājumu, nepaiet garām brīvības jēdziena tēmai, īpašu uzmanību pievēršot brīvības attiecībām ar gribu, ļaunumu un nepieciešamību.
Savā bakalaura darbā "Brīvības jēdziens Šellinga filosofijā: griba, ļaunums, nepieciešamība" galvenokārt balstījos uz augstāk minēto filosofa darbu un centos parādīt tā vietu Šellinga uzskatu evolūcijā, kā arī noskaidrot viņa brīvības jēdziena skaidrojumu.. Interese par šo priekšmetu radās Šellingam jau bērnībā, tolaik saistībā ar reliģiju. Vēlāk viņu ietekmēja tādi domātāji kā Kants, Spinoza, Leibnics, Fihte, kā arī antīkā filosofija.
Darba "Filosofiskās pārdomas par cilvēka brīvības būtību" lielākā daļa tomēr ir veltīta ļaunuma problemātikai. Šelingu uztrauc jautājums, par to, kādā veidā ļaunums ir pieļauts Dieva radītajā pasaulē, kā arī par ļaunuma būtību, proti, kas nosaka tā pastāvēšanu.
Sistēmai, kuru meklē Šellings, ir jābūt dinamiskai, dzīvai. Tai jāsatur sevī gan reālisms, gan ideālisms. Vienpusīga sistēma nav spējīga aplūkot jautājumu par brīvību, nenonākot pretrunās un nepārvarāmās grūtībās. Par tādām viņš, piemēram, uzskata Spinozas reālismu un Leibnica ideālismu. Tomēr arī natūrfilosofija, kura apvieno ideālismu un reālismu, Šellingam nav pietiekama. Viņš nonāk pie secinājuma, ka šada sistēma, kurā atrastos brīvības jēdziens, ir prāta sistēma un kā tāda var pastāvēt vienīgi dievišķajā prātā. | en_US |
| dc.description.abstract | The metaphysical problems were the most important and interesting for german idealistic philosophy. F.V.J. Schelling is one of the most important representatives of this philosophy. The question about freedom, its substance and its place in the world is one of the main philosophical problems. In his work “Philosophical essay about the substance of man’s freedom” Schelling views this problem and gives particular attention to freedom’s relationships with the will, the evil an the necessity.
In my work “The concept of freedom in Schelling’s philosophy: will, evil, necessity”I based mostly on the essay mentioned above. I tried to show the place of this essay in Schelling’s system of thoughts and to clarify his view on freedom. He had interest about this subject already in the childhood, in connection with religion. Later he was influenced by Kant, Spinoza, Leibniz, Fichte, and also by ancient philosophy.
In his work “Philosophical essay about the substance of man’s freedom” Schelling mostly discuss the problem of existece of evil. He wants to know, how is it possible for evil to be present in a world created by God. One of his interests is also the question about essence of evil, or what defines its existence.
Schelling looks for a dynamik system that includes idealism and realism. He kritises all one-sidend systems like Spinozism or the idealism of Leibniz. He gets to the conclusion that the system in which freedom is possible, has to be in God’s mind. | en_US |
